Apsveicēji parasti ved un nes dāvanas gaviļniekam, tas saņem, priecājas un pateicas. Gadās, ka rakstniekam ap jubileju iznāk grāmata, ka teātrī iestudē izrādi ar jubilāru vienā no galvenajām lomām vai mākslinieks sarīko izstādi.
Nupat saņēmu lielu aploksni ar mēnešu kalendāru „Sylazvona kalenders", gandrīz tādos pašos sīkraibos vākos, tumšu muguriņu un stūrīšiem, kādi ir nedaudzie no mana vectēva palikušie iesietie izdevumi. Kamēr jaunas grāmatas nav, rakstošais Antons Broks (rakstnieks, Rīgas kinostudijas scenārists) draugus apdāvina savā 80 gadu jubilejā, kas būs 21. decembrī, pats atsūtot īpašu kalendāru – albumu. Senlaicīgo iesējumu atgādina drukātais vāks ar mazu bildīti, krizantēmas ziedu iekšpusē, jaukiem vēlējumiem, bet atzīme par Baibas Brokas datorklapatām, Annas Rancānes teksta pārraudzību un Kristīnes Jurjānes dizainu ir gluži mūsdienīga.
Kā visos ģimenes albumos, te ir pagātnes ainas: lauku godi, svinīgs pāris (vecāki) kāzu dienā un vēlāk, puisis padomju armijas formā ar dienesta biedriem, tuviniekiem, ar akordeonu, pie kombaina, motocikla blakusvāģī, kalnup skatoties. Vietām pie melnbaltajiem attēliem krāsaināks nieciņš – putna spalva, pabiruši akmentiņi, augstskolas beigšanas žetons. Ik lapā teksts – īss pastāsts vai fragmentiņš, skumjš vai jautrs, katrs savu atziņu līdzi nesošs. Lasīšana nevedas tik žigli kā allaž, jo rakstīts latgaliski, daudz apvidvārdu, dažiem pat paskaidrojumi klāt.
Kalendārs tapis Mārcienā un Lielvārdē, domājot par Varakļāniem, Silinieku sādžu un tēva mājām, Sila kapiem, atceroties dienesta gaitas Murmanskas tuvumā. „Cylvāks palīk cylvāks. Jis kai bruņurupucs nas sovu sātu, sovu cītūksni vysur leidza. Tī kruojās dzeivē pīradzātais, kū, nazkai grybādams, cytam īdūt voi izstuosteit vari vīņ bīdnys droponys." Silazvans skan, sasaucoties ar māju veco stuņdinīku, kura „garais pendeļs tok vairuoku Sylazvona paaudžu laiku bej skaitejs, kai rudzu maizes rykys taisneigi škiels. Pendeļa svuorsteibys – nu lyluo leidz seikajam – tī kai liktiņa sitīni. I kotram cylvākam sovi. Taipat tautuom." Zvans piemin līdzinieku Rogovkā, Desetnieku kapsētā, kur viņruden kopā ar autoru un viņa tuviniecēm arī man gadījās Pēteri Jurciņu un Antonu Kūkoju apciemot.
„Sylazvons mūzdamīs veļ paspiej nūsprīst pi seva: dzīsminīks palīk dzīsminīks – voi kopu molā, voi pasauļa teirumūs īdams i cylvāku dvēselis ganeidams."
Tāds dziesminieks savā dvēselē ir arī pats Antons Broks. Paldies par dāvanu! Lai jubilāram veselība, prieks par bērniem un mazbērniem, lai spalva (un dators) klausa!
Autore: DACE ZVIRGZDIŅA
Madonas muzejā
LAIMAS GARĀS foto