Vēl šosvētdien Adventa vainagā iedegsim ceturto sveci un pēc dažām dienām jau sagaidīsim Ziemassvētkus. Daudzās mājās tiks izpušķotas svētku eglītes. Arvien populārākas kļūst arī Ziemassvētku eglītes podos – konteineros, tās pēc tam var izstādīt dabā, lai eglīte priecētu arī citus gadus.
Tieši ap Ziemassvētku laiku arī visbiežāk tiek pirktas un dāvinātas eglītes podos, un nekur jau tālu nav jābrauc, jo mūspusē eglītes var iegādāties Kalsnavas kokaudzētavā. Sudrabegles, baltegles, parastās…
Gaišus Ziemassvētkus vēlot, "Latvijas Valsts mežu" uzņēmuma "Sēklas un stādi" Kalsnavas kokaudzētavas dekoratīvo stādu pārzine Aija Vītoliņa labprāt atbildēja uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par to, kā saglabāt eglīti podā līdz pavasarim, kad to varēs izstādīt.
Ja eglīti pēc Jaunā gada svinībām grib izstādīt dārzā, ir ļoti svarīgi pareizi to uzglabāt svētku laikā. Ziemassvētku kociņu telpās var ienest tikai uz neilgu laiku – no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam. Nedrīkst to novietot sildierīču tuvumā, lai neizžūtu skujas, sakņu sistēma, kā arī nav vēlams tās zaros dedzināt svecītes, jo kociņa zari var apdegt.
Eglīte jālaista, lai neiežūtu sakņu kamols, taču nedrīkst to pārlaistīt.
Kad Jaunais gads sagaidīts, kociņš pakāpeniski jāpieradina pie aukstuma. Ja ārā ir sals, tad eglīti ar visu podiņu var novietot garāžā, verandā, neapkurināmā siltumnīcā vai citur, kur temperatūra ir daži grādi virs nulles.
Vēl labāk būtu, ja podu varētu ierakt kūdrā vai zāģu skaidās, lai neciestu sakņu sistēma, var arī ap podu aplikt skujas vai ietīt to agroplēvē. Arī ziemā augsne podā nedrīkst iekalst, tāpēc atkušņa laikā eglīte jālaista. Mēslot gan nevajag.
Pavasarī, kad zeme ir atlaidusies, eglīti var izstādīt dārzā. Lai atrastu eglītei piemērotu vietu dārzā, svarīgi zināt, cik liela un plata konkrētā eglīte izaugs.
Bedri izrok nedaudz lielāku par poda izmēru, ielabo augsni ar melnzemi, kūdras substrātu un iestāda kociņu tā, lai sakņu kakliņš būtu tādā pašā dziļumā, kā eglīte augusi kokaudzētavā. Stādu labi salaista. Ja augsne ir trūdvielām bagāta, pirmajā gadā eglīti var pat nemēslot, bet, ja augsne ir trūcīgāka, jūnija beigās var papildus dot skujkoku pilnmēslojumu.
Vaicāta par to, kur likt eglītes podos, ja kādai iestādei ir saņemta tāda dāvana, bet nav savas zaļās zonas, Madonas pilsētas dārzniece Gita Lutce sacīja, ka šādas zaļas dāvanas ir paredzētas izstādīšanai. – Ja ir tāds nodoms, ka eglīte podā ir tikai svētkiem un pēc tam izmetama laukā, tā darīt tomēr nebūtu ieteicams. Mēs eglīti labprāt paņemtu un pavasarī izdomātu, kur to iestādīt. Arī "Parex bankas" Madonas klientu apkalpošanas centra darbinieki ir izteikuši vēlmi uzdāvinātajai eglītei pavasarī atrast piemērotu vietu pilsētā. Jāņem vērā, ka egle kādreiz izaugs liela, tāpēc nevajadzētu izvēlēties stādīšanai vietu pārāk tuvu nama pamatiem.
– Stādot pilsētā, eglītei vislabākā vieta ir ziemeļu pusē un ielas malā, – pieredzē dalījās Gunta Zeltiņa, kas pie ģimenes mājas iestādīja sudrabegli. Sākotnēji tā tika iestādīta citā vietā, bet pēc tam pārstādīta. Egle tiek izrotāta katros Ziemassvētkos ar spožu lampiņu virteni un priecē arī Skolas ielas garāmgājējus.
Vai ir iedzīvojušās "Stara" dāvinātās eglītes, ko pirms pāris gadiem janvārī pasniedzām pilsētas izrotātāko namu saimniekiem? Būtu interesanti uzzināt saimnieku pieredzi, izstādot podos augušās eglītes. Vismaz Kazušu ģimenes 2007. gadā stādītā eglīte jau ir pastiepusies garumā, par ko pārliecinājāmies paši.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto