Barkavas arodvidusskola darbu sāka 1981. gada rudenī jeb, kā toreiz rakstīja „Stars", Madonas rajonā durvis 1. septembrī vēra arī jauna skola – Barkavas 17. lauku profesionāli tehniskā vidusskola ar iespējām apgūt plaša profila traktorista mašīnista, „C" kategorijas šofera un dārzkopības meistara kvalifikāciju. Simbolisko atklāšanas lenti pārgrieza un atslēgas savā glabāšanā pārņēma skolas direktore Lilita Dravniece, kas tās pēc gandrīz divdesmit gadiem nodeva nākamajai skolas direktorei Silvijai Smelterei.
– Barkavas arodvidusskolu es vadu jau astoto gadu, bet skolā strādāju kopš pirmās dienas. Man ir bijuši dažādi amati, tai skaitā esmu veikusi direktores vietnieces audzināšanas darbā, kā arī direktores vietnieces mācību darbā pienākumus. Man šķiet, ka Barkava un Barkavas arodvidusskola tagad ir viens vesels un Barkavu pat vairs nevar iedomāties bez mūsu skolas. Tas gan ir mans personīgais viedoklis, taču, manuprāt, arī barkavieši ir mūs pieņēmuši jau kā savējos, bet tas nenotika uzreiz. Taču šobrīd mēs esam īsteni barkavieši un ļoti ceram, ka Barkavas arodvidusskola pastāvēs vēl ilgus gadus. Katrā ziņā mēs strādāsim, darbosimies, izvēlēsimies tādus darbības virzienus un izglītības programmas, lai būtu vajadzīgi gan audzēkņiem, gan vecākiem, gan darba devējiem, – uzsver Barkavas arodvidusskolas direktore Silvija Smeltere, piebilstot, ka profesionālās izglītības iestāžu nākotne valstī ir visai neskaidra.
Mācās 247 izglītojamie
Šajā mācību gadā Barkavas arodvidusskolā mācās 247 audzēkņi (aptuveni 42 procenti – bijušajā Madonas rajona teritorijā dzīvojošie), strādā 24 skolotāji un 19 tehnisko darbinieku.
– Mums īpašumā ir arī sava zeme – apsaimniekojam 49 ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Vispār Barkavas arodvidusskola ir kompakta, un tas šajos laikos katrā ziņā vērtējams pozitīvi, ir sava veida pluss, lai tā pastāvētu un sekmīgi darbotos arī nākotnē. Mums ir tikai trīs ēkas. Vienā no tām atrodas kopmītnes, un šīs pašas ēkas 1. stāvā ir arī mācību kabineti. Tad ir laboratoriju korpuss un angāri, kas tiek iznomāti – tur saimnieko kooperatīvs „Barkavas arodi", – skolas saimniecību raksturo direktore.
Kāpēc pieņemts šāds lēmums, vai daļa īpašuma tiek iznomāta, vadoties pēc finansiāliem apsvērumiem?
– Pirms vairākiem gadiem, kad nolēmām angārus iznomāt, finansiālie apsvērumi nebija noteicošie. Katrā ziņā finansiālā situācija to nespieda darīt, mums tie vienkārši vairs nebija vajadzīgi. Savulaik, kad skolā tika apgūtas ar lauksaimniecību saistītas profesijas, tur atradās lauksaimniecības tehnika, bet pakāpeniski pieprasījums pēc šīm profesijām izzuda, lauksaimniecība vairs nebija modē, un tad sākās policistu-kārtībnieku ēra. Toreiz mēs vēl apmācījām arī graudkopjus, nopirkām kalti un pievērsāmies graudu pārstrādei. Pat dzirnavas mums bija, kaltējām graudus un nodarbojāmies ar šo pakalpojumu sniegšanu. Bet tad nonācām pie secinājuma, ka tas viss prasa ļoti lielus ieguldījumus, tai skaitā arī cilvēku resursus. Tāpēc, līdzko radās iespēja iznomāt angārus, mēs to izmantojām. Un nenožēlojam, jo tādā veidā gūstam papildu finansējumu, kas šajos grūtajos laikos nav mazsvarīgi, – skaidro Silvija Smeltere.
Patlaban tiek apsaimniekotas divas ēkas. Pateicoties investīciju naudai, pēdējos gados ir paveikti lieli darbi: nomainīti logi, kopmītņu ēkai – arī jumts, tāpat renovēta sporta zāle. Skolai ir arī sava ēdnīca, kas pirms tam atradās īrētās telpās. To tagad izmanto ne tikai skolas vajadzībām, bet tā tiek piedāvāta arī vietējiem cilvēkiem dažādu viesību rīkošanai, kāzām, jubilejām, bērēm, citiem pasākumiem un godiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.12.2009.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto