Šādu jautājumu mēs dzirdam ik dienas. Lai arī cik šausmīgi tas izklausītos, parazīti ir un būs mums visapkārt, tā tas dabā ir iekārtots. Jautājums tikai – ko vajadzētu darīt, lai šo mošķu slikto ietekmi mēs un mūsu dzīvnieki justu pēc iespējas mazāk.
Attārpot mājdzīvniekus vajag. Neesam dzirdējuši, ka kāds par to šaubītos. Jo saprotama ir lieta, ka daļa no parazītu sugām, kas mīt mūsu mīluļos, ir bīstama arī mums, cilvēkiem. Uzņēmīgāki ir mazi bērni, zīdaiņi, cilvēki gados, slimnieki, ļaudis ar vāju imūnsistēmu, grūtnieces utt. Pie tam, nav jābūt tiešam kontaktam ar dzīvnieku, lai saslimtu ar parazītiem. Tie var būt "izsēti" apkārtējā vidē, uz priekšmetiem u. c.
Cik bieži mīlulis būtu jāattārpo?
Tas ir atkarīgs no dzīvnieka uztura un dzīvesveida. Ja tiek dota svaiga gaļa (sevišķi daudz parazītu ir jēlos kuņģos), jēlas zivis, ja dzīvnieks medī peles un putnus, viņam ir blusas (kas ir lenteņu starpsaimnieces), tad iesakām attārpot biežāk, tas ir, pat četras reizes gadā, bet, ja dzīvnieks ēd tikai sauso barību un dzīvo noslēgtā vidē (piemēram, daudzdzīvokļu mājas piektajā stāvā), tad attārpošanu var veikt retāk, bet vispārpieņemtā prakse ir, ka to vajadzētu darīt divas reizes gadā, ik pēc sešiem mēnešiem.
Esiet uzmanīgi! Nav tā, ka, ja izkārnījumos neredz pieaugušos parazītus, tad varētu domāt, ka to nav. Tā nav tiesa! Ar aci jūs neredzēsit parazītu oliņas, tās var saskatīt tikai mikroskopā. Ja izkārnījumos ir redzami pieauguši parazīti, tas var liecināt par lielu invāziju.
Ir saimnieki, kas negrib savu mīluli lieki zāļot, tad ir iespēja nodot izkārnījumu paraugus, lai noteiktu, vai viņam ir parazīti un kādi. Pēc analīžu rezultātiem var pieņemt lēmumu par attārpošanas nepieciešamību.
Bieži mums vaicā, kā var zināt, vai dzīvniekam ir parazīti. Visbiežāk ir tā, ka nevar "uz aci" to pateikt. Parasti pazīmes ir nespecifiskas, tas nozīmē – tādas, kā pie daudzām citām slimībām: nespodrs apmatojums, caureja, kas mijas ar aizcietējumiem, vemšana, rīstīšanās, šļūkšana uz dibena, klepus, liels vēders, retu reizi var redzēt kādus, piemēram, lenteņa posmus pie anālās atveres. Taču visbiežāk dzīvnieki, sevišķi kaķi, tos veikli vien ar mēli uzlaiza.
Ja mājās ir iegādāts kucēns vai kaķēns, kad var sākt viņu attārpot?
Tas, protams, ir atkarīgs no medikamenta, bet ir zāles, ko var lietot jau no trīs nedēļu vecuma. Tā ka to var veikt jau samērā agri. Obligāti ir rūpīgi jāattārpo maza auguma dzīvnieki (piemēram, miniatūrās suņu šķirnes), jo viņiem parazīti ir sevišķi bīstami, pat nāvējoši.
Attārpošanu iesaka noteikti veikt pirms vakcinācijas, jo gadījumā, ja dzīvniekam vakcinācijas brīdī nav parazītu, imunitāte pēc potes izveidojas labāka nekā tad, ja vakcinē ar parazītiem invadētu dzīvnieku.
Kādas zāles izvēlēties?
Medikamentu izvēle tiešām ir liela. Pamatā ir tabletes, pastas un pilieni skaustā. Caurmērā lētāk sanāks attārpot ar tabletēm, bet tās bieži ir grūti dzīvniekam iedot. Tomēr esiet uzmanīgi! Ir medikamenti, kas, piemēram, nogalina daudzus parazītus, arī tādus, kuri mūsu valstī vispār nav sastopami, bet nenogalina Latvijā plaši izplatīto lenteni. Tātad labāk būtu lūgt padomu veterinārārstam.
Vēl gribējām paskaidrot, kas ir pilnais attārpošanas kurss. Tas nozīmē to, ka lielākā daļa medikamentu iedarbojas tikai pret pieaugušajām parazītu formām, bet ne pret parazītu oliņām. Tāpēc, lai pilnībā attārpotu dzīvnieku, to iesaka veikt pirmajā un (visbiežāk) četrpadsmitajā dienā, bet katram medikamentam tas var būtiski atšķirties.
Jāatceras, ka attārpošana nedod dzīvniekam imunitāti pret parazītiem uz kādu noteiktu laiku. Taču mīluļa regulāra attārpošana pasargās viņu un arī saimnieku no nevēlamiem "īrniekiem".
Autori: LITA UDRASE,
KASPARS UDRASS,
jūsu mīluļu veterinārārsti
Foto no personiskā arhīva