Rudens šogad rudeņo pelēki pelēcīgs. Oktobris, sauli paslēpis, līņāja un līņāja. Novembris tikpat šmulīgs. Šonedēļ vismaz dabūjām pārliecināties, ka saule tur, aiz mākoņiem, tomēr dzīvo. Tā ar vienu acs kaktiņu, tos tumšos aizkarus pašķīrusi, pamirkšķināja.
Bet laikam jau daudziem ir kaut kādas bailes no tā, kas te mums apkārt notiek. Tanī skaitā gan saulei, gan… pat ziemai, kas jau kopš oktobra mēģināja pie mums ieskatīties, bet satraucās, ka tikai mūsu budžeta deķīša lāpītāji ar nodokļiem neapliek arī sniegu. Ņemot vērā to, kā valstsvīri un sievas pie mums šonedēļ strādāja, nekāds brīnums nebūtu.
Strādāja viņi patiešām vareni. Kā jau kopš vasaras vidus ieskrējušies, tā arī turpināja. Fakts, ka caurumu deķītī daudz, visiem redzams. Lāpāmā materiāla nekāda, bet nelāpīt nevar, to arī visi saprotam. Gudri vīri un sievas izsaka viedokļus, dod padomus, bet vadoņiem tie nekādi neliekas labi esam. Pie galda sēžot un dažādus papīrus lapojot, viņu vērība pievēršas lietām, kas viegli saskaitāmas (tāpat kā jūlijgeitā), un – aidā! Šiten nodoklīti paceļam, tur arī. Ā! Re, tur vēl var piešpricēt! Atlaiž arī vienu stulbo nodokli – dienesta autiņiem. Braukās te mums uzņēmējs vai zemnieks uz saviem cehiem vai tīrumiem! Lai maksā ragā, ja negrib kājām skraidīt! Galvenais, lai cipari saskan ar naudas kules turētāju prasībām un budžeta pieņemšanas brīdi.
Saskanēja. Tas, ka budžets bija jāpieņem, it kā puslīdz skaidrs. Bet cik tā ceremonija izskatījās vienmuļa un pelēka. Kā īsta novembra diena decembrī. Simt gudrās galvas tikai gudri māja… un pēc grūtā darba šampanieti saskandināja.
Nodokļi un nodoklīši iedalīti. Par to, ka nodokļi, ja tie ir saprāta robežās, jāmaksā, katram normālam savas valsts pilsonim šaubām nevajadzētu būt. Diemžēl pašreizējā situācija klaji rāda, ka daudziem no plānās kabatas pietrūks latiņu. Arī novadu saimnieki pret saviem darbiniekiem ar 4. decembri nodrošinājās ar parakstiem, ka ar nākamā gada 4. janvāri nevarēs celt pretenzijas, ja mazināsies alga vai pat būs jāatstāj darbs…
Toties Rīgā tauta šonedēļ jau šūmējās… arī provincē… Bet manā dārzā uzziedējušas prīmulas, jo pagaidām vēl nav apliktas ar nodokli.
Autors: OĻĢERTS SKUJA