24. novembra laikrakstā "Stars" lasījām L. Voitiņas rakstu par to, ka nupat Madonā (jau trešo reizi) vizītē ieradies Hartvigs Hornbostels no Brēmenes, lai turpinātu sadarbību ar Madonas sociālās sfēras darbiniekiem, kā arī ar invalīdu atbalsta centru nolūkā izveidot pilsētā nodarbinātības centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, cerot saņemt finansiālo palīdzību no Rīgas vai Briseles.
Šoreiz viesis no Vācijas bija vēlējies tikties arī ar šeit, Madonā, esošo dažādo kristīgo konfesiju mācītājiem, uzskatot, ka palīdzības idejas nesējas varētu būt baznīcas. Konfesiju pārstāvji izteikuši vēlmi dibināt palīdzības fondu ārpus sakariem ar sociālo dienestu un pašvaldību, iesaistot tajā dažādo konfesiju cilvēkus.
Lasot minēto rakstu, radās dažādas pārdomas, arī jautājums: vai kristīgajām konfesijām jācenšas vienoties tikai ekumeniskajos dievkalpojumos lielo svētku reizēs baznīcā vai arī radio un televīzijas diskusijās? Daudz pārliecinošāk savstarpējās vienotības ideju konfesijas apliecinātu tieši darbos, kopīgi palīdzot sociālās grūtībās nonākušajiem un invalīdiem, t. i., žēlsirdībā. Un to ierosina nevis kādas vācu kristīgās konfesijas, bet gan jūdaisma piekritējs (varbūt vācu tautības pilsonis?).
Ar interesi vērosim, kā Madonas dažādās kristīgās konfesijas šai Adventa laikā pratīs vienoties kopīgos žēlsirdības darbos. Varbūt ar prasmi vienoties tās tādējādi dos labu piemēru daudzajām mūsu Latvijā vienoties nespējīgajām politiskajām partijām…
Lai Dieva svētība un palīdzība vieno mūsu dažādās kristīgās konfesijas!
Autore: MARIANNA TOMIŅA