Pēc ilggadējiem novērojumiem novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijas austrumdaļā tomēr bijusi nedaudz virs nulles. Temperatūra 0° robežu austrumdaļā parasti sasniedza ap 10. novembri.
Vislielākais gaisa mitrums, kura dēļ, īpaši vējainās dienās, ļoti izjūtams aukstuma iespaids. Tad dzestrums stindzina vairāk nekā ziemas salā. Nīgrās, jau parastās apmākušās dienas, liekas, saule aizgājusi uz neatgriešanos. Dubļainākais mēnesis gadā. Smaržo trūdošās lapas. Tā ir rudens, tā ir ziemas smarža. Apskatiet zemi parkos un lauku celiņu un ceļu malās, kur tuvumā koki un krūmi. Noteikti saskatīsiet kritušo lapu savērpumus. Tas ir lielo naktsslieku darbs. Tā kā šoruden šo savērpumu sevišķi daudz, ziema varētu būt arī diezgan barga.
Šārudens novembris noteikti pārsteidza. Vispirms ar savu vienmuļīgo noturību un nemainīgumu. Nevienas vētrainas dienas. Arī, ja neskaita 1. novembri, nevienas saulainas dienas. Procesi atmosfērā lēni, pakāpeniski, pavisam lēni, var teikt arī – gandrīz nemainīgi. Neviena kaut cik aktīva ciklona.
Tomēr šajā mēnesī ļoti uzskatāmi varēja vērot, ka Latvijā visu laikapstākļu kopumu gandrīz pilnīgi nosaka tikai tas, kādas gaisa masas atrodas virs Latvijas.
No pašas pirmās mēneša dienas ļoti, ļoti lēni Baltijai uzplūda vēsākas un sausākas gaisa masas no Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem. Temperatūra nokritās līdz nullei un arī zem nulles. Uzsniga pat pabieza sniega kārta. Parasta bija bieza migla. Mākoņaini miglāji klājās līdz zemei, vēršot dienas tumšas un drūmas.
Ar 15. novembri laiks krasi mainījās. Lēno austrumvēju pūsmu nomainīja tikpat lēna rietumvēju pūsma – cikloni, kas nemainījās līdz pat mēneša pēdējai dienai. Nemainījās tā pati biezā migla, mākoņainie miglāji līdz pašai zemei, tāpat vēršot dienas tumšas un drūmas. Šad tad rasināja smalklietutiņš. Kaut arī nokrišņu kopsumma bija tuva normai – ap 70 mm, tomēr, tā kā mitruma pārpilnā gaisā iztvaikošana tikpat kā nenotiek, visi dīķi un upītes, arī zeme, pārpilni ūdens – plūdu stāvoklis.
Vēl par miglu un mākoņiem. Tie visi sastāv no ūdens pilieniņiem. Dabā gaisā vienmēr ir ūdens tvaiki. Kad tvaiku ļoti daudz, gaiss kļūst piesātināts, rodas ūdens tvaiku pārpalikums. Tad ūdens tvaiki pāriet citā agregātstāvoklī – tā ir ūdens tvaiku kondensācija – veidojas ūdens pilieniņi. Taču nepieciešami kondensācijas kodoli, ap kuriem ūdens tvaiki kondensējas. Kādreiz gaisā bija gandrīz tikai putekļi, pelni un malkas degšanas produktu daļiņas. No ūdens tvaikiem ātri veidojās ūdens pilītes, liekais mitrums nolija, un uzspīdēja saulīte. Tagad, dedzinot ķīmiskās rūpniecības ražojumus – galvenokārt plastmasu, gaisā veidojas citādi kondensācijas centri. Cilvēku nesaprātīgā rīcība var padarīt dzīvi uz zemes ar grūti prognozējamām sekām.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē