– Latgalē vienmēr ir forši, – tā par tūrisma konferenci "Amatniecības piedāvājuma loma tūrisma attīstībā Vidzemē un Latgalē" pēc atgriešanās no Līvāniem sacīja daudzi delegāti – tūrisma uzņēmēji. No bijušā Madonas rajona konferencē piedalījās kupls dalībnieku skaits.
Konferencē vienaldzīgo nebija, jo tēma – par amatniecības un tautas nemateriālās kultūras mantojuma lomu tūrisma produktu attīstībā – bija saistoša. Iespaidi par tūrisma saietā dzirdēto un redzēto ir bagātīgi. Arī Madonas rajona padomes Vidzemes reģionālā informācijas centra galvenajai speciālistei tūrisma jautājumos Sanitai Somai bija interesanti vērojumi un atziņas: – Tā gandrīz ir modes lieta, ka amatniecība tika skatīta plašākā mērogā, kā nemateriālais kultūras mantojums, ieskaitot dažādas tautas tradīcijas, kulināro mantojumu. Konferencē pakavējāmies nevis pie svešās pieredzes, bet pie lietām un vērtībām, pie kurām ir beidzamais laiks ķerties klāt, lai nepazūd un neaiziet nebūtībā. Tās ir jāpraktizē, jāmāk darīt un jālieto, citādi tās lietas aizmirstas.
Nedomāju, ka Latgalē amatnieku prasmes vairāk saglabā un novērtē nekā Vidzemē. Latgalē ir pāris amatniecības centru, kas uzcelti ar ES fondu atbalstu. Vai tā ir tā lielākā vērtība? Manuprāt, tie ir paši cilvēki, amatu pratēji, un nav gluži pareiza izpratne, ka amatnieks ir tikai tas, kas kaut ko rada. Viņš zina arī stāstīt teikas, dziedāt dziesmas. Janīna Kursīte savā prezentācijā par vērtībām pieminēja pat tādu lietu kā psalmu dziedāšana, kas ir vesels nemateriāls mantojums un būtībā vairs pieder tikai vienai paaudzei, jaunie cilvēki to nezina. Arī gadskārtu svinēšanas ieražas, senās kulinārās receptes ir tūrisma popularizēšanas ietvaros attīstāmas. Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, cilvēki labprāt iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, vakarēšanā, noderīgu prasmju apgūšanā. Ir īstais laiks, lai attīstītu jaunus produktus tūrisma piedāvājumā, kas būtībā nemaz nav jauni.
– Arī bijušā Madonas rajona teritorijā ir radīti pietiekami atšķirīgi tūrisma infrastruktūras piedāvājumi, bet ir vairāk jādomā par to saturu, izpausmēm, lai būtu, ar ko lauku apceļotājiem nodarboties. Konferencē par to daudz tika runāts. Virziens jau mums ir pareizs.
Mājupceļā pārrunājām, ka ir daudz lietu, ko vajadzētu celt saulītē. Ideju pietiek, un uzņēmēju klubiņā par tām vēl turpināsim diskutēt, – komentēja S. Soma.
Lazdonas rokdarbu centru pārstāvēja pērlīšu rotu darinātāja Liana Gunta Erele: – Latgalei ir savs kolorīts, un mēs to izjutām. Mūs sagaidīja folkloras kopa ar apdziedāšanas dziesmām. Patika amatnieki. Viņiem ir skaista māja, kur katram pulciņam ir savas telpas, ir skaista izstāžu zāle.
– Malači! Izbaudījām īstu latgalisku sirsnību, – daudz iespaidu guva arī Lubānas novada Indrānu pagasta akmens parka "Vaidavas" saimnieks Vilnis Strautiņš. – Biju patīkami pārsteigts, kā jaunais Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs centās iedziļināties visos tūrisma attīstības sīkumos un veica analīzi, stāstot par tūrisma attīstības iespējām krīzes laikā. Noslēgumā – Ludzas amatniecības centra uzstāšanās, skābētu kāpostu zupa cienastā – tas vispār bija super.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
G. VĪNDEDŽA foto