Šomēnes aprit gads, kopš Vidzemes televīzijā regulāri tiek veidoti sižeti par Madonu, tās tuvāku un plašāku apkārtni.
– Zīmīgi, ka šo gada jubileju sagaidām ar simtā sižeta pārraidi TV ēterā. Jubileja divkārt! – atskatoties uz paveikto, „Staram" atzīst Dzintra Stradiņa, Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, sižetu veidotāja Vidzemes TV. – Protams, tas rada gandarījuma izjūtu, ka ir paveikts viens laba darba cēliens.
Atceros, sākām kā divi šajā jomā nepieredzējuši iesācēji – Kārlis Kumsārs ir profesionāls operators, taču līdz tam nebija īpaši strādājis ziņu sižetu filmēšanas un montēšanas jomā, un es arī, lai gan esmu beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, žurnālistikā nebiju darbojusies. Sanāca, ka pirmie sižeti izdevās tīri labi, saņēmām labas atsauksmes, un tas deva iedvesmu turpināt. Turklāt man kā sabiedrisko attiecību speciālistei tā ir arī iespēja nepastarpināti popularizēt, likt papildus skanēt Madonas puses vārdam, pagastiem, kur lielās televīzijas neiegriežas.
– Kādai tematikai, veidojot sižetus, esat veltījuši galveno uzmanību?
– Sižeti bijuši visdažādākie – no priecīgiem līdz pat skumjiem. Nupat veidojām sižetu sociālajā dienestā, pēc tam visu dienu noskaņojums nebija nekāds līksmais… Tā nu ir sanācis, ka, lai arī redzam un paši uz savas ādas izjūtam, ka visriņķī neiet diez cik spoži, mēs ar Kārli esam pozitīvi vērsti cilvēki, mēs neprotam taisīt tik „pieprasītos" negatīvos sižetus. Atceros, filmējām Varakļānu iedzīvotāju sapulci, kurā vieni pauda neapmierinātību ar jauno domes vadību, savukārt, otri – to atbalstīja. Parādījām abas puses, bet vēlāk saņēmu pārmetumu no kādas pazīstamas žurnālistes, ka tā arī neesot pateikts, kuri ir labie, kuri – sliktie. Mēs ar Kārli nerādīsim ar pirkstu, kurš ir balts un kurš – melns, ne mums to spriest; to lai skatītājs izvērtē pats, mēs esam gandarīti, ja izdevies notikumu atspoguļot no abām pusēm. Šis bija vēlēšanu gads; lai paliktu politiski neitrāli, mēnesi pirms vēlēšanām vispār neveidojām nevienu sižetu, lai pat negribot kādu neizceltu vai – tieši otrādi – nenodarītu skādi, mūsu taču ir tik maz, vai ikkatrs ar kaut ko saistīts! Ir bijuši sižeti, par ko abiem īpašs prieks, ir tēmas, kas tuvākas, ir tādas, kur vairāk jāiedziļinās. Aizvadītā gada laikā esam ieguvuši kolosālu pieredzi, satikuši vienreizējus mūsu Latvijas cilvēkus – mēs esam tik bagāti, mums ir tik daudz, ar ko lepoties pat šajos laikos! Esam briduši zemnieka tīrumā, filmējuši tikko dzimušus bērniņus, izjautājuši sirmu māmuļu pie stellēm, kur tik neesam izlodājuši, sižetus veidojot! Un teju vai katrā atrodam pa cilvēciskai pērlei – vai tas ir Vestards Šimkus pie Madonas steinveja, vai skarbais savā tiešumā un godīgumā Praulienas zemnieks Vilis Malta, Raimonds Vējonis, viesojoties mazajā Lazdonas skoliņā, vai skolotāji savos svētkos, kas joprojām prot atrast iedvesmu savam darbam – mums ir tik daudz laba, ko rādīt! Īstenībā jau katrs sižets ir izlolots no sirds, varbūt ar to mēs atšķiramies no lielo mediju žurnālistiem, kam ikdiena līdzinās konveijeram.
Reiz Kārļa tētis, Artis Kumsārs, teica, ka mēs ar Kārli iemūžinām Madonas apkārtnes kultūrvēsturiskas liecības. Un tiešām, ja atskatāmies uz safilmēto – tā ir kā notikumu hronika. Visu pašlaik esam apkopojuši Madonas mājas lapā.
– Lai veidotu sižetus, nepieciešams finansējums. Kam varam pateikties par finansiālo atbalstu, to, ka Vidzemes televīzijā varam skatīties sižetus par Madonas reģionu?
– Jā, lai mēs varētu pie tā strādāt, ir vajadzīgs finansējums. Televīzija ir dārgs prieks, taču tai pašā laikā mums, Madonas pusei, tā ir ekskluzīva iespēja, ko varam izmantot. Tuvu ne visiem Latvijas novadiem ir šāda iespēja – faktiski pašiem sava televīzija. Kad filmējām Barkavas arodvidusskolā, atceros, direktore vaicāja – cik tas maksās? Necik. Mēs par sižetiem naudu neprasām. Mūs finansē SIA „Valmieras televīzija", tā ir reģionāla privāta televīzija, kas nesaņem valsts atbalstu, līdzekļus piesaista no reklāmdevējiem, kā diemžēl paliek arvien mazāk. Un tas ir nopietns risks pastāvēšanai nākotnē, arī mūsu mini studijai Madonā. Liela pateicība arī Madonas rajona padomei, kas visa gada garumā Vidzemes televīziju ir finansiāli atbalstījusi. Tāpat gribas pateikt paldies visiem mūsu morālajiem atbalstītājiem, radošā darbā uzmundrinājums ir tik svarīgs. Kā būs turpmāk… Salīdzinājumam gribu minēt, ka, piemēram, par 5-6 minūšu pārraidi komerctelevīzijas prasa vismaz pāris simtus. Mums ir šāda iespēja saviem ļaudīm to darīt, neprasot no viņiem neko. Būtu tik žēl, ja mūsu labās iestrādes apstātos un mēs, nebūdami lielpilsētu iedzīvotāji, atkal kādā jomā paliktu ārpus… Bez pārspīlējuma varu apgalvot, ka Kārlis jau tagad ir viens no spēcīgākajiem operatoriem valstī, bet arī viņam jādomā par normālu izdzīvošanu; vai mēs varam atļauties aizlaist projām vēl vienu savu talantu? Viņa filmu par Madonas rajonu kā dziedinošu vizuālu terapiju ārsti izmanto pat kādā klīnikā Vācijā! Esam sākuši veidot arī plašākus raidījumus – tos Kārlis veido kopā ar Sandu Aleknaviču, kas mums pievienojās vasarā. Mēs varam augt!
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto