Pirmdien izšķīrās lielā vītola, kas līdz šai dienai bija šalcis pie upītes Madonas autoostas teritorijā, liktenis. Ikdienas gaitās iedzīvotāju skats pie koka varbūt arī neapstājās, taču nu tukšo vietu pamanīja daudzi.
Interesantākais, ka neapbruņotai acij nozāģētais celms neizskatās ne puvis, ne trūdējis, tāpēc varētu šķist, ka nozāģēts vēl pavisam vesels koks. Vītols ainavā ļoti iederējies, to nenoliedz neviens. Sazinoties ar Madonas novada pašvaldības koku ciršanas komisiju, tika noskaidrots, ka no vītola madoniešiem nācies šķirties drošības apsvērumu dēļ.
– Tika nozāģēts viens vītols pie autoostas, jo uz tā stumbra bija izteikti parādījusies sērapiepe (lapukoku parazīta sēne, kas izraisa brūno trupi). Tas ir pirmais un bīstamākais signāls, kas liecina – koks ir sācis trupēt. Jāteic – diemžēl, taču šādu koku augam atstāt nevarēja, – skaidroja komisijas priekšsēdētāja vietniece Gita Lutce.
Izrādās, epopejas ar vītolu zāģēšanu Madonā piedzīvotas jau agrāk: arī pagājušajā gadā nozāģēts vītols, par ko pārdzīvoja vietējie iedzīvotāji, taču viņi nebija ņēmuši vērā faktu, ka koks izskatījies vesels tikai no ārpuses. Iekšpusē tas jau bijis sācis trupēt. Arī komisijas loceklis, Madonas virsmežniecības Madonas mežniecības mežsargs Vilnis Trops norādīja uz autoostas vītola bēdīgo stāvokli: – Katru koku pilsētas teritorijā uzmanām un apsekojam, jo tie bieži vien aug ēku tuvumā vai vietās, kur pārvietojas cilvēki. Arī šis vītols, ja būtu lūzis, varētu nodarīt kaitējumu garāmgājējiem vai autoostā stāvošajiem autobusiem. No ārpuses nespeciālists nepateiks, ka koks ir slims, bīstams, taču mums uzreiz bija skaidrs, ka šis vītols jau ir vecs, uz tā redzami sērapiepes augļķermeņi. Ja mēs nebūtu rīkojušies un koks būtu kritis, kādam kaitējot, arī nebūtu labi. Pilsētās vispār atstāt augam lielus kokus nav izdevīgi, apdzīvotām vietām vairāk piemēroti vidēja vai maza izmēra koki. Problēmas ar lielajiem kokiem var rasties kaut vai zaru dēļ, kas kļūst sausi un lūst.
Gita Lutce arī piezīmēja, ka pie upītes, kas tek gar autoostu, atrodas vēl divi vītoli – arī uz tiem atrodama sērapiepe, tiesa gan, ne tik izteiktā daudzumā. Pavasarī, iespējams, būšot jālemj arī par tuvāk esošā vītola zāģēšanu. Vai beigās paliksim pavisam bez zaļās zonas pie autoostas? Komisijas pārstāvji viennozīmīgi apliecināja, ka, iestājoties attiecīgai sezonai, tiks domāts par šīs vietas apzaļumošanu. Gita Lutce pat pieļāva, ka tie varētu būt tie paši vītoli, tikai citas sugas, piemēram, zemie, nokarenie vītoli.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto