Nedēļa aizritējusi ar svētkiem pa vidu – ar Latvijas 91. dzimšanas dienas pasākumiem vai – gluži pretēji – ar mierīgu apceri, pārdomām par savu zemi, valsti, tautu, savu piederību Latvijai. Ne jau pēc pavēles visi dziedāja himnu, ne visi aizdedza sveces, ne visiem atradās labie vārdi, tomēr gribas cerēt, ka sirds dziļumos katrs iededzām pa gaismas un mīlestības staram. Pat kopīgi izgaršotai rupjmaizei ar labām domām ir cita garša. Kopā svētos mirkļus tverot, saliekot pa kripatiņai gaismas, visumā ir izdziedāta kopīgā lūgsna, lai Latvijai labi klātos.
"Kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz..?"; "Nenāks, ja paši nevedīs.."; "Latvija ar skatu uz jūru jau ir pārdota Starptautiskajam Valūtas fondam"; "Jāmācās valodas, var noderēt" – šīs un citas izrunātās frāzes iekritušas atmiņā, gruzd. Kādreiz senči par savu zemi un tautu bija gatavi atdot pēdējo, tagad mēs nevaram samierināties ar eksistenciālajām grūtībām, jo ir citi laiki. XXI gadsimts.
– Mums katram pašam jābūt Lāčplēsim (Laimdotai), jācīnās ar tumsas spēkiem vispirms jau sevī, – Valsts prezidenta svētku uzrunā izcēlās zemteksts, mudinot nestāvēt malā, paust attieksmi pret to, kas neapmierina, pret korupciju, pret amatpersonām, kuras neiztur pārbaudi ar varu, ar naudu.
Svētki pagājuši, atsākusies ikdiena, un nekas jau nav mainījies. Starptautiskā Valūtas fonda prasība samazināt valsts budžeta tēriņus vēl par 57,4 miljoniem latu ir izskatīšanā. Piedāvāts iedzīvotāju ienākuma nodokli kapitālam palielināt no plānotajiem 10% līdz 15%, atcelt attaisnojamos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi palielināt līdz 26%, par vienu procentpunktu vairāk, nekā plānots iepriekš (tagad – 23%), pazemināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 63 līdz 50 latiem mēnesī. Vai šīs ziņas mūs no svētku pacēluma atkal nenoliek pie vietas, realitātē?
Latvijas vieta ir ierādīta arī Eiropas Savienības Padomē, jo uzvar tas, kam ir stipri lobiji. Aizvakar par pirmo bloka prezidentu iecēla Beļģijas premjerministru Hermanu Van Rompeju, par ES ārlietu dienesta vadītāju – Katrīnu Eštonu no Lielbritānijas.
Autore: IVETA ŠMUGĀ