Tuvojas Ziemassvētki un vēl viena gada beigas, laiks kārtot parādus. Mans parāds ir stāsts par šāgada ceļojumu uz Āfrikas valsti Ugandu. Šo solījumu biju devis „Stara" meitenēm Baibai un Inesei vēl pirms došanās tālajā ceļā. Brīdis parāda kārtošanai ir ļoti piemērots, jo par šo ceļojumu televīzijas 7. kanālā tieši šobrīd pa svētdienām rāda filmu četrās sērijās „Četri vīri Ugandā". Filma tapusi studijā „Vides fakti", to uzņēma mūsu ceļojuma dalībnieks Miks Meirāns.
Par ko būs šis stāsts? Varbūt ceļojuma piezīmes, varbūt par to, kas es tāds esmu, varbūt par to, kur es dzīvoju. Kāpēc varbūtības formā? Tāpēc, ka pats vēl nezinu, kas te sanāks, jo neesmu taču profesionāls stāstnieks.
Kopš studiju gadiem man patīk ceļot pa upēm. 2008. gada vasarā man bija tā laime nobraukt pa Peel upi Aļaskā, Jukonas teritorijā. Kaut gan bija vasara, brīžiem tur nācās pasalt, tāpēc atgriežoties nolēmu, ka nākamais brauciens būs kaut kur siltākā pusē. Un tā es, Arvīds Apfelbaums, Oskars Petrovs un Kaspars Celmiņš no „Mežmalu laivām" izšķiramies par labu Āfrikai. Kaspars kā pieredzējis „kajakists" iesaka Ugandu, jo tur no Viktorijas ezera iztek visu upju māte Nīla. Nīlas sākuma posms tiek uzskatīts par vienu no labākajām kajaku un plostošanas vietām pasaulē. Lūdzam Kasparu ar interneta starpniecību izpētīt, ko tad vēl mums var piedāvāt Uganda. Tā veidojas pasakainais 20 dienu ceļojums citā dimensijā. Pirms izbraukšanas arī es meklēju informāciju par šo valsti. Pirmais raksts, ko atrodu internetā ar nosaukumu „Sabiedrība – Izvarotā", ir diezgan šokējošs: „Kopumā ugandiešiem tik tiešām nav veicies, jo pēdējā pusgadsimta laikā viņiem nācies pārciest vairākus varmākas. Daži pat saka, ka šai zemei ir vissmagākais liktenis Āfrikā.
1987. gadā valsts ziemeļos izveidojās militārais grupējums, kam nepatika jaunais prezidents, un sāka bruņotu pretošanos. Nemiernieki sevi dēvē par Tā Kunga armiju un uzstāj, ka par valsts pamatlikumu jāizvēlas desmit baušļi. Piektais bauslis „Tev nebūs nokaut!" uz viņiem pašiem gan neattiecas. Armijas līderis Džozefs Koni (45) sevi pasludinājis par starpnieku starp Dievu un mirstīgajiem. Aculiecinieki stāsta, ka viņš vada buršanas rituālus, lai ikviena pret viņa kareivjiem raidīta lode pārvērstos ūdenī.
Tā Kunga pretošanās armija izvēlējās absolūti neizprotamu taktiku – nemiernieki nevis meklēja sabiedrotos vietējo iedzīvotāju vidū un mudināja viņus gāzt prezidentu, bet gan sāka asiņainu iebiedēšanas kampaņu. Aplenca ciemus, nodedzināja mitekļus, nogalināja iedzīvotājus.
Pirms diviem gadiem Starptautiskā krimināltiesa izvirzīja apsūdzību pret Koni par noziegumiem pret cilvēci. Par slepkavībām, izvarošanu un cilvēku nolaupīšanu. Tiek lēsts, ka pēdējos 20 gados Koni nolaupījis un par saviem kareivjiem vismaz uz laiku piespiedis būt 20 tūkstošus bērnu. Daži nosauc vēl lielāku skaitu – pat 65 tūkstošus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 21.11.2009.
Autors: ARVĪDS APFELBAUMS
Foto no personiskā arhīva