Kad ezītis miglā gāja pie lācēna dzert tēju, viņi skaitīja zvaigznes. Rudens ar garajiem, tumšajiem vakariem ir īstais laiks, kad apciemot draugu un saskaitīt zvaigznes, parunāties, izkratīt sirdi… Tādēļ arī mēs nolēmām aiziet ciemos un satikt līdzīgi domājošos.
Tā nu vienā no šādiem rudenīgajiem vakariem – 31. oktobrī – Stirnienes tautas nams pārvērtās mājīgā dzīvoklī, kur sildīties varēja nākt visi radošie cilvēki. Šajā vakarā savu mājvietu tur bija atradis pat mazs, pelēks kaķēns. Uz mīkstiem paklājiem un spilveniem sasēduši, baudot tēju un lielisku kompāniju, ciemiņi varēja klausīties dziesmās un dzejā, ko radījuši vietējie talanti.
Vakaru atklāja stirnietis Aldis Pastars. Aldis demonstrēja ne tikai savas izcilās spējas sacerēt dziesmas un tās izpildīt, bet arī apbrīnojamo talantu dažādu prozas darbu rakstīšanā. Aldis pavisam nesen sācis rakstīt epifānijas, bet īsā laikā sacerējis pietiekami daudz. Pats gan atzīst, ka tās vēl nav visas un, ja uznākot iedvesma, vienā vakarā varot radīt pat vairākas.
Taču vēl lielāks pārsteigums bija vakara otrā dalībniece – stirniete Ināra Šimone. Lielākā daļa ciemiņu viņu pazina tikai no darbošanās Stirnienes tautas nama dramatiskajā kolektīvā, taču viņas mūzika un stāsti aizkustināja tik ļoti, ka dažam pat nobira pa asarai. Lai gan pati nav saistīta ar mūziku, viņa komponē dziesmas un raksta tām vārdus. Ināra arī pati tās dzied. Līdztekus tam Ināra raksta jautrus un amizantus stāstiņus.
Vakaru noslēdza varakļānietes Gunta Vēvere un Laura Mestere. Gunta raksta dziesmām vārdus, komponē mūziku. Savukārt Laura šajā muzikālajā apvienībā dzied kopā ar Guntu un dažkārt raksta dzeju, kam Gunta sacer melodijas.
Reizēm ir tik grūti un varbūt pat neiespējami izteikt emocijas, kas mīt mūsos. Dažam šādos brīžos palīdz trauku dauzīšana, citam – boksa maiss, citam – klusums, vēl kādam – lūgšana, taču ir arī tādi, kam vieglāk savu sāpi vai prieku uzlikt uz papīra, nošu līnijām, audekla vai fotopapīra. Un šāds slēpts talants, kā izrādījās, piemīt daudziem no mums, tikai apkārtējie par to nezina.
Dzīvokļa ciemiņi bija tik dažādi – jaunākajam 6, bet vecākajam jau pāri 50, daži mērojuši ceļu pat no Dekšārēm un Sīļukalna, citi tepat no Stirnienes, bet, lai cik tālu kurš dzīvotu un cik tālu būtu aizbraucis, visi šajā vakarā atkal bija te, Stirnienē – mājās. Ināra dziedāja savu dziesmu par Sprīdīti, kas, izstaigājis visu pasauli, atgriežas mājās. Tieši tā arī jutāmies – dzimtā puse velk atpakaļ, notur un nelaiž vaļā.
Spēks nav tikai muskuļos, spēks ir ticībā un pārliecībā, lepnumā par vietu, no kurienes esi nācis, ģimenē un draugos, kas tevi atbalsta un saprot. Cilvēkos, kuru priekšā tev nav kauns atkailināt savu dvēseli un ļaut ieskatīties slēptākajās domās un izjūtās. Spēks ir tavos cilvēkos, ar kuriem kopā tu vari dziedāt: „Mazs bij' tēva novadiņis, bet diženi turējās…!"
Paldies dzīvokļa saimniecei Ievai Zepai, radošajiem talantiem – Aldim, Inārai, Guntai un Laurai – un lieliskajiem ciemiņiem – par to, ka klausījās, saprata un vēlējās kopā nodziedāt dziesmu par mazajiem, bet stiprajiem.
Autore: DAINA MESTERE