30. oktobra pēcpusdienā Lubānā varēja vērot cilvēkus, kas steidzās ar krāšņiem baloniem rokās. Viņi devās uz Lubānas pirmsskolas izglītības iestādi „Rūķīši", kur tika gaidīti uz 30 gadu jubilejas pasākumu, un viens piepūsts balons bija pasākuma ieejas maksa.
Pirms koncerta bērnudārza darbinieki piedāvāja apskatīt fotogrāfiju izstādi, kas skatītājus aizveda pagātnē. Kāds gan bija prieks atpazīt pašam sevi kādā no bildēm un atcerēties savas mīļās audzinātājas, auklītes un grupiņas biedrus.
Koncerta sākumā atnākušos uzrunāja Lubānas bērnudārza labie gariņi rūķi Lille (Lidija Mičule) un Pille (Līga Grāvere). Un tad jau no priekškara nāca „Saulstariņu" grupas bērni, nē, atvainojiet, zaķīši no mums tik labi pazīstamās Imanta Kalniņa un Viļa Plūdoņa dziesmas „Zaķīšu pirtiņa". Sirds sitās dubultstrauji, jo viens no zaķīšiem bija mana meitiņa, kas tik pārliecinoši iesaistījās iestudējumā. Viņu neuztrauca skatītāju pārpildītā zāle, jo acu skatiens bija piesaistīts Zaķu mammai, kas katru dienu uzņēmusies izglītot, audzināt, rūpēties un mīlēt visus mazos „Saulstariņu" grupas bērnus.
„Zīļuki" ir gadu vecāki par „Saulstariņiem", un tik amizanti skaista bija viņu deja, kad daža meitene tik sparīgi vadīja savu deju partneri. Viss tika veikts ar dzīvu mīmiku un atraktīviem žestiem.
„Kāpēcīšu" bērni ar dziesmu un deju prata ienest prieku un ar to aplipināt ikkatru zālē sēdošo. Kājas pašas cilājās, tā gribējās pievienoties viņu bariņam.
„Taurenīšu" rokeri zālē ieradās ar moču rūkoņu un pārliecinoši vadīja savus iedomu rumakus. Viņus vēroja meitenes, kas ar skaļiem sajūsmas spiedzieniem, lakatiņus plivinot, pavadīja braucējus aiz kulisēm.
„Īkstīšu" bērni bija visdrošākie – nākamgad viņi jau būs pirmās klases skolēni.
Un tad tika pieteikti mazie dejotāji, kas pašlaik dejo Lubānas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā „Žuburi". Deju kolektīva vadītāja Laila Ozoliņa pastāstīja, ka tieši uz šīs slidenās zāles grīdas tika apgūti pirmie deju soļi. Dejotāji uzlūdza uz deju savas audzinātājas un auklītes. Lielākā daļa puišu un meiteņu ir galvas tiesu garāki, izbaudot viņu deju priekšnesumu, bija lepnums un prieks, ka meitas izstiepušās kā liepas un puiši kā ozoli.
Ar flautas spēli uzstājās Linda Mičule, bet koncerta noslēgumā skatītājiem pretī raudzījās visi mazie rūķīši un visi bērnudārza darbinieki. No vadītājas Astrīdas Somas uzzināju, ka bērnudārzs dibināts 1979. gada oktobrī un jau pēc gada tajā tika atvērtas 12 grupas ar 225 bērniem un 87 darbiniekiem. Ar 1992. gadu bērnudārzs no valsts pāriet pašvaldības pārziņā, pateicoties Miķeļa Gruzīša atbalstam, Astrīdas Somas enerģiskajam darbam, īstenojot radošus un inovatīvus projektus, šodien varam lepoties ar 5 grupiņām, 97 audzēkņiem un 34 darbiniekiem. Šeit ir tā mājas izjūta, ka droši var atstāt savu bērnu un zināt, ka, atnākot pēc darba dienas viņam pakaļ, bērns skries pretī patiesi laimīgs.
Jubilejas reizē bija daudz apsveicēju. Bitītei Maijai, Vinnijam Pūkam, Karlsonam pievienojās Lubānas novada dome, Lubānas vidusskola, Lubānas mākslas skola, Lubānas kultūras nams un jauktais vokālais ansamblis „Naktsputni", pensionāru biedrība „Cerība" un bērnu vecāki.
Pēc koncerta kopā ar meitiņu devāmies skatīt brīnumlaternu salūtu. Cits pēc cita gaisā pacēlās krāsainie gaisa baloni, lejā atstājot mūs. Bērni sajūsmā spiedza, smējās un lēkāja, mana sirds priekā lidoja.
Autore: Māmiņa ILZE KRAUKLE
LIGITAS PĒTERSONES foto