11. novembri, Lāčplēša dienu, Latvijā atzīmē arī kā armijas dienu, kad reize atcerēties Brīvības cīņas. Atgādinājums par tām ir arī pāris attēlu no daudziem par to laiku, kuri glabājas Madonas muzejā.
Pirmajā redzam Ministru prezidentu Kārli Ulmani Latgales frontē 1920. gada sākumā. Smagākās cīņas bermontiādes laikā ir garām, bet līdz miera noslēgšanai ar Krieviju vēl pusgads. Pa labi no K. Ulmaņa pulkvežleitnants Jānis Ezeriņš, kas tobrīd komandēja 2. Ventspils pulku. Pēc dažām dienām – 17. novembrī būs Praulienā dzimušā ģenerāļa J. Ezeriņa (1894-1944) 115. dzimšanas diena. Viņa veikums Brīvības cīņu laikā novērtēts ar diviem Lāčplēša Kara ordeņiem. Pirmais no tiem (ar kārtas numuru 114) saņemts 1920. gada 11. novembrī par iepriekšējā gada 16. marta kauju pie Bikstu muižas Kurzemē. Otrās šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 15 Ezeriņš saņēma par frontes līnijas noturēšanu no Lubāna ezera līdz Līvāniem 1919. gada vēlā rudenī, kad galvenie Latvijas spēki bija iesaistīti kaujās pie Rīgas un Kurzemē, Zemgalē, kā arī par piedalīšanos Latgales atbrīvošanā ziemā. Praulēnietis jaunībā izvēlējies ar lauksaimniecību saistītu darbu – beidzis ļaudonieša P. Dzeņa mērniecības skolu Rīgā, taču sākās pasaules karš un viņu nosūtīja uz virsnieku kursiem Gatčinā. Ar Latvijas armiju viņš saistīts tūlīt pēc valsts proklamēšanas 18. novembrī. Tolaik Ezeriņš dzīvoja tēva mājās "Skubos" un sāka vākt apkārtnes vīrus militārā vienībā, kas, sarkanarmiešiem tuvojoties, atkāpās uz Cēsīm un tad ar kaujām uz Rīgu. 1936. gada rudenī ģenerāli iecēla par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. Viņš bijis viens no augstākajiem virsniekiem, kuri uzskatīja, ka Latvijai 1940. gada jūnijā jāizrāda pretestība sarkanarmijai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 10.11.2009.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
Foto no Madonas muzeja arhīva