Novembris – pirmā sala un sniega mēnesis. Tas ir arī septembra mazdēls, oktobra dēls, decembra brālis: novembris dzelzi kaļ, decembrim tilts jau gatavs. Novembris ar dārku zirgu atbrauc – te sniegs, te dubļi; te dubļi, te sniegs.
Novembra kalve, lai arī nav no lielajām, visai zemei dzelzs vākus kaldina: jau aizsaluši dīķi un ezeri.
Tagad rudens veic savu trešo darbu: izģērbis mežu, sasaldējis ūdeņus, tas, cerams, apsegs zemi ar sniegu. Uz lauka visi ar sniegu apklātie ziemāju sējumi pārstājuši augt. Tomēr tā vēl ir tikai priekšziema. Lāgiem vēl pagadās arī saulaina dieniņa. Tad dzīvajai radībai prieks – no sakņu apakšas lien ārā melni odiņi, mušiņas un paceļas gaisā. Sniegs varbūt nokusis, bet koki guļ, cieši iemiguši, sastinguši līdz pavasarim, neko nejūt. Esmu novērojusi – cik sērīgi slejas melnie alkšņu zari! Ne lapiņas zaros, ne zaļas zālītes zemē.
Senču kalendārs salnu mēnesī vēsta par:
* Mārtiņa dienu (10. nov.)
Tad beidzas veļu laiks. Ķekatās sāk iet Mārtiņbērni.
Mārtiņš – zirgu patrons, kuram ziedo melnu gaili. Ūsiņš un Jurģis ievada ganību laiku, bet Mārtiņš to noslēdz. Nestrādā ar vilnu, lai aitas labi padodas. Arī melderis nestrādā, ļaudams dzirnavām atpūsties, lai maizei būtu svētība.
* Katrīnas dienu (25. nov.)
Katrīna – aitu un kazu aizbildne. Uz aitu aizgaldiem sievietes klāj villaines, lai aitām būtu gara un smalka vilna. Vāra ēdienu no aitas gaļas. Ja Katrīnas dienā salst, tad Andrejos līst.
* Andreja dienu (30. nov.)
Pēc Andrejiem sākas gavēnis un jaunu ļaužu precību zīlēšanas laiks, kas ilgst līdz Zvaigznes dienai. Andrejdienas vakarā meitas liek ūdenī ķiršu zarus – ja tie līdz Ziemassvētkiem uzziedēs, tad iecerētais būs vīrs.
Apkopoja DAINA STRADIŅA