Sākumā izstādēs ievēroju gleznas ar īpašu noskaņu, tad pamazām tās atpazinu, nelasot uzvārdu (toreiz Gita Okonova-Treice). Reiz, organizējot kādu izstādi, nonācu „Vannu fabrikā", vēl necilās telpās Pārdaugavā, un satiku tās veidotāju Pēteri Treici.
Tātad Gitai Treicei ir ļoti cieša saistība ar mūsu pusi, tā teikt – ieprecējusies.
Tagad PAA „Vannu fabrika" ar izsmalcināti elegantu salonu atrodas VEF teritorijā, pārbūvētā instrumentālā ceha ēkā. Par salona iekārtojumu domā un rūpējas Gita. Tas ir Gitas un Pētera kopīgais darbs.
Uzaicināju Gitu izstādīties Madonas muzeja izstāžu zālēs. Šī būs liela retrospektīva skate, jo trīs iepriekšējās personālizstādes Rīgā, galerijā „Māksla XO", „Lietu lietus" 2002. g., „Gabaliņi laika" 2004. g., „Katrs viens" 2007. g. bijušas apjomā nelielas.
Kā izaugusi gleznotāja un grāmatu grafiķe Gita Treice?
Ceļš bijis garš: paralēli mācībām Franču licejā nodarbības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, tad 4 gadi Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, turpinājums – studijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas un Dizaina grafikas nodaļā, 1997. gadā diplomdarbs „Lietišķā informātika" pie profesora Aleksandra Dembo.
Par gleznotāju Gitu Treici galerijas „Māksla XO" vadītāja Ilze Žeivate raksta: „Jau no pirmajiem akadēmijas laika darbiem varēja pamanīt autores interesi par priekšmetisko noskaņu glezniecību, vienlaicīgi arī vēlmi izcelt gleznā kādu detaļu ar materialitātes klātesamības efektu un visu minēto panākt ar gleznieciskiem paņēmieniem. Var redzēt, ka gleznojot māksliniece „izgaršo" katru bildi. Tie ir ļoti personīgi un intīmi darbi. Skatītājs mīl pie tiem uzkavēties."
Pati Gita par savu glezniecību saka: „Sākumā sajūsminos par faktūrām – pilnīgi aizraujos ar lakošanu un skrāpēšanu, špaktelēšanu un slīpēšanu, kolorītu… un tikai tad lēnām atnāk īstais tēls, kuru beigās piejaucēju (pieradinu)… un nekad otrādi. Man svarīgi, kā gleznot, nevis ko."
Izstādes nosaukums „Gleznas un grāmatas" nav nejaušs, jo abas jomas tiek koptas paralēli. Pirmās grāmatas ilustrācijas un noformējums tapis, mācoties akadēmijas 4. kursā. Pēc 12 gadiem savā maģistra darbā „Glezniecības pieredze grāmatas tēla veidošanā" G. Treice raksta: „Mana pirmā nopietnā abstraktās glezniecības pieredze ir tieši saistīta ar grāmatu tēmu. Gleznu sērijas kompozīcijas pamatprincips bija atvērta grāmata. Maksimāli vienkāršoju formas un realizēju savu interesi par faktūru un reljefu izmantošanu glezniecībā, eksperimentēju… Grāmatas tēmu turpināju diplomdarbā „Lietišķā informātika", kurā kā papildu elementi klāt nāca nosacītu zīmju valoda un eksperimenti ar tehniskajām iespējām…"
Gleznojot atrastais, atrisinātais, viss lielais radošais un tehniskais darbs tiek izmantots grāmatas veidošanā. G. Treice noformējusi un ilustrējusi ap 70 dažādu žanru grāmatu. Jau vairākus gadus viņas darbi ir augsti novērtēti ikgadējā konkursā „Gada skaistākā grāmata", „Gada balva grāmatniecībā" un „Zelta ābele". Šā gada aprīlī Gita Treice saņēma apbalvojumu „Gada izcilība grāmatu mākslā 2008", bet rudenī viņas noformētā Arno Jundzes grāmata „Ķiparu Ļerpatu Čieps" tika nominēta J. Baltvilka balvai 2009.
Māksliniecei izstāde Madonā ir iespēja skatīt vairāku gadu darbus vienkopus, it kā no malas, izvērtēt, kas padarīts, kas izdevies.
Visi mīļi aicināti uz tikšanos izstādē „Gleznas un grāmatas" svētdien, 8. novembrī, pulksten 12.
Autore: INESE JAKOBI,
Madonas muzeja mākslas izstāžu organizatore
Foto no mākslinieces personiskā arhīva