Vakar norisinājās Lāčplēša dienai un Latvijas armijas 90. gadadienai veltītais 5. tūristu pārgājiens sacensības, ko rīko Latvijas Jaunatnes sporta tūrisma federācija (LJSTF).
Kā pavēstīja pasākuma organizatori, šoreiz sacensībās Madonas novada Ošupes pagastā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no visas Latvijas (galvenokārt aptverot Latgales un Vidzemes reģionu).
312. Preiļu jaunsargu vienības vadītājs Jānis Pintāns šajā pasākumā piedalās jau 5. gadu un dara to gan kā dalībnieks, gan kā organizators.
– Visus piecus gadus lielāko dalībnieku skaitu veido Latgales jaunsargi, par ko man ir liels prieks. Manuprāt, būtiskākais šī pasākuma ieguvums ir tas, ka mēs palīdzam nostiprināt lielisku tradīciju. Tās problēmas ar dižķibeli, kas šobrīd ir Latvijā, es saistu ar spēcīgu tradīciju trūkumu, un, ja mēs katrs tās neveidojam un nenostiprinām, tad neizbēgami rodas problēmas. Šajā gadījumā es saredzu tradīciju kopšanu un uzturēšanu un pats labprāt tajā piedalos, – savu vērtējumu un attieksmi pret pasākumu formulēja Jānis Pintāns.
Kā pārgājiena sacensību veiksmi viņš vērtē arī jauniešu attieksmi pret pasākumu. Tie, kas ir piedalījušies vienu reizi, pauž vēlmi to darīt atkārtoti, un tādu vienību, kuras sacensībās piedalās jau trešo vai ceturto gadu, nav mazums. Te arī nav daudziem jauniešu pasākumiem raksturīgā piespiešanas elementa. Dalība sacensībās ir brīvprātīga, un tas, ka dalībnieku skaits nevis samazinās, bet pieaug, tikai pierāda, ka tās ir interesantas un saistošas.
– Jaunsargus šīs sacensības saista ar to, ka tajās viņi spēj demonstrēt visu, ko apguvuši, darbojoties jaunsardzē. Vilina arī reālu grūtību un pārbaudījumu pārvarēšanas process. Šīs nav virtuālas grūtības, kā datorspēlēs, un arī prieks un gandarījums par to pārvarēšanu nebūs virtuāls, bet gan īsts, – secināja Jānis Pintāns.
Prieku un reizē arī nelielu pārsteigumu par kuplo dalībnieku skaitu pauda arī LJSTF priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
– Varētu šķist, ka krīze būs kādu aizbaidījusi, un mēs jau rēķinājāmies, ka dalībnieku skaits būs aptuveni 100, taču, par laimi, tā nav. Priecē arī tas, ka šajā grūtajā situācijā ir jaunieši, kas izvēlas valsti nepamest, bet paliek Latvijā, kaut arī neziņa par nākotni saglabājas, – norādīja Jānis Āboliņš.
Viņš arī atzina, ka pēdējā laikā krietni ir uzlabojusies jaunsargu sagatavotība, viņi daudz vairāk piestrādājuši pie tūrisma un alpīnisma elementiem un līdz ar to spēj sastādīt nopietnāku konkurenci tiem, kas ar sporta tūrismu nodarbojas diendienā.
Šā gada sacensību trasi Jānis Āboliņš vērtē kā salīdzinoši grūtu, un dažām komandām sasniegums varētu būt visas aptuveni 35 km garās distances pievārēšana, kurā netrūkst dažādu šķēršļu un pārbaudījumu.
Sacensībās piedalījās komandas četrās vecuma grupās: jaunieši (1989.-1992. g. dzim.), vidējā grupa (1993.-1994. g. dzim.), pamatskolu grupa (6.-7. klases skolēni, kuri piedalās bez speciāla tūrisma inventāra pielietošanas) un pieaugušie (no 18 gadu vecuma). Jau minētie 35 km bija jāpārvar jauniešu un pieaugušo grupām, ko veica kājām, orientējoties un izpildot dažādus tūrisma tehnikas un citus uzdevumus, kuru vidū bija gan kontrolpunktu atrašana, gan mezglu siešana, gan granātas mešana, gan nestuvju izgatavošana un cietušā transportēšana, gan atbildēšana uz vēstures un novadpētniecības jautājumiem. Abām pārējām grupām distance bija saīsināta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 31.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto