Kusas pamatskolas direktors Agris Sārs skolēnu brīvdienās noteikti atrada laiku ņemt rokās otu un sevī izlolotu noskaņu atklāt glezniecības valodā.
Ikdienā, kad darbs dzen darbu, gleznotājam viņā ir jāpaiet sāņus, jo prioritāte ir pedagoģiskais darbs un Kusas pamatskolas vadība.
Ciemojoties Madonai kaimiņos, apskatījām Agra Sāra gleznu darbnīcu, kas atrodas līdzās viņa privātmājai un kur kādreiz bija izvietota vecāku saimniecības ēka.
– Darbnīcu sāku veidot pirms pieciem gadiem, tagad tajā ir siltums, varu iekurināt mazu krāsniņu un strādāt arī ziemā, – pastāstīja mākslinieks. – Temperatūra ir vienmērīga, ja pakāpeniski gaiss atdziest un sasilst, mākslas darbiem netraucē – gleznām nepatīk strauja temperatūras maiņa. Darbi ir uzkrājušies gadu gaitā, tā ir lielākā daļa gleznu, kas man vispār ir.
Jautāts, cik bieži iznāk darbnīcā iegriezties, Agris Sārs sacīja: – Gleznoju samērā bieži, lai gan katru dienu nesanāk. Tās vairāk ir brīvās dienas un brīvlaiks, tāpat atvaļinājums, kad nododos gleznošanai.
Darbnīca izskatās nedaudz pēc celles: 2. stāvā izvietots molberts, krāsas, neliela kušetīte un gleznas, 1. stāvs atvēlēts darbiem, kā arī galdam un krēsliem, kur piestāt uz sarunu. – Te varu pieņemt ekskursantus, un kāds arī atbrauc, – smaidīja mākslinieks. – Siltajā laikā darbnīcā strādājam kopā ar skolas vizuālās mākslas pulciņa bērniem.
Jāpiebilst, ka vairāk nekā 20 gadu Agris Sārs vada Madonas rajona vizuālās mākslas skolotāju metodisko apvienību. Viņš ir beidzis Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu un ar gleznošanu nodarbojas jau 30 gadu.
– Plenērā „Laisma" šogad nebiju, tas sakrita ar citām lietām, bet, ja iespējams, vienmēr projektos piedalos, – aizvadīto vasaru atcerējās Agris. – Plenērs dod kopā strādāšanas prieku, kaut nereti ir labāk palikt vienatnē, nevis baroties no citiem. Faktiski, ir vajadzīgs gan tas, gan tas, šobrīd gleznoju rudeni.
Agris Sārs neslēpj, ka pēc fotogrāfijām nestrādā. „Ja vajag ziedus, tos ienesu darbnīcā vai aizbraucu dabā ar mašīnu. Ķeru mirkļus dzīvajā, fotogrāfijas neizmantoju. Esmu gleznojis arī ārzemēs – Šveicē, Zviedrijā, Vācijā, bet tās vairāk ir ceļojuma piezīmes, ko neuzskatu par īstām bildēm."
Autors strādā ar eļļas krāsām, ir redzēti dažādi periodi – tumšāki, gaišāki, kas top šobrīd? – Par krāsu periodiem ir taisnība, kā jau visiem meistariem, kolorīts man izsaka noskaņu, – piekrita mākslinieks.
Taujāts, pēc kādiem principiem izlicis galerijas darbus, viņš pastāstīja: – Sākumā gleznas grupēju tematiski un tā, lai būtu pārstāvēti gan pirmie darbi, gan jaunākie. Te, piemēram, redzams mans diplomdarbs. Tas bija trīsdaļīgs, šī ir otrā daļa no triptiha, bet trešā atrodas Madonas muzejā.
Pārskatot bildes, redzams, ka dominē ainava, klusā daba, jūra, bet portreti ir mazākumā. – Portreti man nepatīk, – neslēpa mākslinieks. – Ja gleznoju, tad drīzāk iztēles portretus, jo citādi vajadzīgs ilgstošs kontakts ar konkrēto cilvēku: lai viņš reāli būtu klāt, lai viņam ir laiks un vēlēšanās pozēt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 31.10.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto