– Man patīk Eiropas Savienība, patīk tās sniegtās priekšrocības. Tā man šķiet nedaudz garlaicīga, taču saprotu, ka dalība ES ir svarīga mūsu izaugsmē, – tā uzskata vidusmēra īrs. Arī mēs, Latvijā dzīvojošie un Īrijā dzīvojošie latvieši, diez vai padziļināti interesējamies par ES funkcijām, struktūrām un nepieciešamajiem pārvaldes uzlabojumiem. Taču 2. oktobrī notikušais referendums Īrijā par Lisabonas līguma ratifikāciju bija nopietns pagrieziena punkts ne tikai ES, bet arī visām dalībvalstīm.
Atgādināšu, ka pirms apmēram pusotra gada Īrijā rīkotajā referendumā tauta nobalsoja pret Lisabonas līguma ratifikāciju. Taču šogad tāds pats referendums tika rīkots atkārtoti, jo vajadzīga „jā" atbilde no visām dalībvalstīm, lai Lisabonas līgums stātos spēkā. Īri pamatoti uztraucās un jautāja – kāpēc mūsu balsojums nebija gana labs pirmajā reizē? Vai valdība šādā veidā atvainojas ES par mūsu viedokli un, tā teikt, iespļauj sejā demokrātijai, apšaubot mūsu balsojumu? Eiropas Komisijas pārstāvniecības preses nodaļas darbinieks Philippe Carr dalījās pārdomās par notikušo:
– Politika ir diplomātijas māksla. Ir jāspēj izdarīt tā, lai visi būtu laimīgi. Ilgtermiņā. Iepriekšējā referenduma iznākums skaidrojams ar informācijas trūkumu. Valdība pielika pūliņus, lai noskaidrotu, kāpēc īri balsoja pret līguma ratifikāciju. Būtībā tas bija balsojums pret valdību, nevis Lisabonas līgumu, kas ir divas pavisam dažādas lietas. Tā kā šobrīd ir sasniegts zemākais punkts Īrijas attīstības vēsturē pēdējo 20 gadu laikā, iedzīvotāji neuzticas valdībai.
Īri šaubījās, vai pēc līguma stāšanās spēkā dalībvalsts saglabās tiesības izvirzīt eirokomisāru, turpinās kontrolēt savas nodokļu likmes, strādājošo tiesības, nezaudēs teikšanu pār saviem likumiem, kas atšķirīgi no citām dalībvalstīm, vai nebūs spiesta atkāpties no militāri neitrālās pozīcijas – šīs šaubas un neziņa (īstenībā jau pirmo reizi piedāvātajā Lisabonas līgumā bija apstiprinātas garantijas šo jautājumu nemainīšanai, taču tām nebija juridiska spēka) bija negatīvā balsojuma iemesls. Tāpēc Eiropas Padome (EP) izlēma garantijas padarīt juridiski saistošas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā – tās tiks pievienotas pārējiem ES līgumiem protokola veidā, garantijām iegūstot līguma statusu.
Par un pret
Šogad, tieši pirms referenduma, ažiotāža un reklamēšanās bija vērojama visās malās. Kādi apsvērumi bija pamatā tik asai viedokļu nesaskaņai, kas aktualizējās tieši Īrijas gadījumā? „Nē" kampaņas pārstāvis Brendan Young skaidroja savu nostāju: – Viņi mums apgalvoja, ka, balsojot pret Lisabonas līgumu, no Īrijas aizplūstu investīcijas un mēs zaudētu darbu, taču šādiem argumentiem nav nekāda pamatojuma. Mēs vienkārši tikām iebiedēti. Mums stāstīja, ka uzņēmumi pametīs valsti un Īrija būs izpostījusi savu reputāciju. Taču daži no ietekmīgākajiem ekonomikas laikrakstiem bija izpētījuši līgumu un paskaidroja: Lisabonas līgumam nav nekāda sakara ar ekonomiku. Vairāki līguma protokoli paredz tieši to, no kā mēs baidījāmies. Mums pārmeta, ka melojam par minimālo algu (plakātos bija redzams retorisks jautājums: minimālā alga: 1,84 eiro stundā? – Aut.), taču 27. līguma pants paredz, ka citas dalībvalsts uzņēmums var algot savus tautiešus mūsu valstī, maksājot tiem savas valsts minimālo algu. Piemēram, Polijā tā tiešām ir zemāka. Reālajā situācijā nemainās mūsu valsts likumdošana, neviens neliek maksāt īru darbiniekiem tikpat zemas algas, taču tas ir bizness, konkurence.
„Jā" puses atbalstītāji savukārt uzsvēra, ka balsot „nē" pēc vairāku gadu desmitu garumā saņemta finansiāla un morāla atbalsta būtu ciniski un bezatbildīgi. Politika ir mainīga vide, tāpēc arī ES pārvaldes lietu izmaiņas ir loģiskas un ar tām jāsamierinās. Eiropas Komisijas izgatavotajā bukletā par Lisabonas līgumu akcentēts: – Pašreiz spēkā esošie noteikumi tika izstrādāti daudz mazākai Eiropas Savienībai, turklāt tai nebija jāsaskaras ar tādiem pasaules mēroga izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, globālā lejupslīde vai starptautiskā pārrobežu noziedzība. ES ir pietiekams potenciāls un apņēmība risināt šīs problēmas, tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja tā uzlabos savu darbības veidu.
Lisabonas līguma mērķis esot tieši tāds – izveidot ES demokrātiskāku, efektīvāku un pārredzamāku.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.10.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto