Kad šīs rakstu rindas sasniegs laikrakstu, trīs Latvijas tenoru piektā, zibensstraujā un maratoniskā koncertturneja Amerikā-Kanādā jau būs beigusies.
36 dienās tika sniegti 18 koncerti un pārbraucienos mērots vairāk nekā 12 000 jūdžu. Vai ar to viņi uzstādīja kādu Ginesa pasaules rekordu – nav zināms. Garākais vienas dienas pārbrauciens starp Jaunmeksiku un Linkolnu bija vairāk nekā 900 jūdžu (1500 km). Viņu solījums iebraukt Linkolnā ap pusnakti nepiepildījās, jo ceļā barikādes un lietusgāzes tos pavadījušas gandrīz līdz pat ceļa mērķim. Tomēr Veltas Didrichsones gatavotās itāļu-meksikāņu vakariņas arī divos no rīta garšoja lieliski.
Pēc dažu stundu atpūtas un vēlām brokastīm viņi vēlējās doties uz Nebraskas universitāti, lai redzētu piemiņas vietas, kur no 1907. līdz 1910. gadam Kārlis Ulmanis pavadīja savu divu gadu studiju un arī īsu universitātes mācībspēka laiku. Sekoja pusdienas, baudot Nebraskas steikus, kam pēc tenoru apgalvojuma neesot līdzīgu nekur pasaulē. Tad lielā steigā visi devās uz Latviešu namu iekārtot skatuvi ar līdzņemto elektronisko skaņu sistēmu. Pirms koncerta vēl pusstunda īsai „meditācijai", aizverot acis aktieru istabā. Pēc tās nāk rīkotāju aicinājums sākt koncertu.
Programmas bagātība un lieliskais izpildījums jau vairākkārt aprakstīts avīzē „Laiks". Publika dzīvoja līdzi ikvienai operu ārijai un tautas dziesmu izpildījumam, bieži tos pavadot ar ilgiem aplausiem. Tomēr elektroniskie papildu ieskaņojumi atkārtojumus padarīja ļoti komplicētus. Pēc koncerta klātesošie tika aicināti uz glāzi vīna un garšīgām uzkodām, kā arī iespēju tikties ar māksliniekiem.
Savā apsveikumā Daugavas Vanagu apvienības priekšnieks teica: – Pirms gadu desmitiem, kad veidojās pasaulslavenā grupa „The Three Tenors", nebija viegli. Organizatoriem bija jāšķērso ne tikai valstu robežas, bet pat Atlantijas okeāns, lai atrastu un kopā saliedētu slavenos dziedoņus Hosē Karerasu, Plāsido Domingo un Lučāno Pavaroti. Latviešiem bija daudz vieglāk izveidot grupu „Trīs Latvijas tenori". Nebija jāšķērso ne valstu robežas, ne arī okeāni, bet tikai jāiegriežas Latvijas Nacionālajā operā, lai uzaicinātu tenorus – Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi.
Protams, viņi nav sasnieguši tādu pasaules slavu, kā guva „The Three Tenors", jo trīs Latvijas tenoru popularizēšanai nestrādā pasaulslavenas mākslas aģentūras. Bet, kā tas pierādījās šovakar un viņu neskaitāmajos koncertos Latvijā, Eiropā, Amerikā un pat Āzijā, tenoru sniegums publikai sagādā lielu muzikālu baudu.
Mēs priecājamies, ka jūsu ansamblim ir pievienojies slavenais pianists un koncertmeistars Gints Bērziņš, un ceram, ka jūsu sadarbība turpināsies arī nākotnē.
Autors: ĀRIJS R. LIEPIŅŠ
Kanādā