Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Piemin Austru Strazdiņu-Miļeviču

Redakcija

Autors • 22.10.2009.

Piemin Austru Strazdiņu-Miļeviču
Burtu lielums

17. oktobrī Sarkaņu pagasta tautas namā „Kalnagravas" notika sarīkojums, kas sniedza atziņas par novadnieces, baleta mākslinieces Austras Strazdiņas-Miļevičas dzīvesstāstu un ceļu uz Balto namu.

Madonas rajona padomes un Latvijas Nacionālās operas piecu sadarbības gadu laikā ir godināta izcilā tenora Jāņa Zābera, mūziķu brāļu Jurjānu, Latvijas Nacionālās operas pamatlicēja Teodora Reitera, Latvijas Operas leģendas – galvenā kormeistara – Haralda Medņa piemiņa. Aizvadītajā gadā Madonas pusē ar kolēģiem viesojās Latvijas Nacionālās operas solisti Jānis Apeinis un Guntars Ruņģis. Šogad daudziem pirmatklājums bija novadnieču Austras Strazdiņas-Miļevičas un Ksenijas Bidiņas-Straubs saistība ar Latvijas Nacionālo operu. – Katru gadu mēģinām uzzināt ko vairāk par cilvēkiem, kas dzīvojuši vai dzimuši mūsu rajonā un kuru likteņi vēlāk saistīti ar Latvijas Nacionālo operu, – ievadot sarīkojumu, uzsvēra Madonas rajona pašvaldības administrācijas kultūras darba organizatore Inga Arāja.

Austras Strazdiņas-Miļevičas meita Guna Balode, kas daudzus gadus bijusi Latvijas Televīzijas režisore, sasveicinoties ar publiku, sacīja: – Uzdrošinos jūs uzrunāt par novadniekiem, jo manas dzimtas celms ir sācies Patkules pagasta „Saulītēs". Šodien pastāstīšu romantisku likteņstāstu par to, kā maza meitene, vārdā Austra, no lauku klusuma nokļūst Rīgā un piepilda sapni kļūt par balerīnu. Savu mammu esmu pazaudējusi jau 10 gadu vecumā, tāpēc šovakar gribētu lūgt palīgā viņas dienasgrāmatu.

Radiniece neslēpa, ka dienasgrāmata ir vērtīgākais mantojums, ko no mammas savulaik saņēmusi. „Šī dienasgrāmata ir uzsākta rakstīt 1918. gadā, un pirmais ieraksts tajā veikts tieši šeit, Sarkaņos, „Varenēs", kad notika zaļumballe."

Austra Strazdiņa-Miļeviča dienasgrāmatu rakstījusi 10 gadu garumā, un tajā ietverta gandrīz visa Latvijas baleta dzimšana. – Mamma bija viena no pirmajām Latvijas Nacionālās operas baletdejotā­jām, – komentēja Guna Balode. – Šī grāmata ir rakstīta ne jau ar domu, ka to kādreiz kāds lasīs, tāpēc ir neviltota un atklāta līdz galam.
Lasot māmuļas dzīves gājumu, Guna Balode sastapusies ar negaidītiem atklājumiem, un viens no lielajiem atklājumiem bijusi atskārsme, ka Sarkaņos vēl mīt šīs dzimtas radinieki. Daudzi no viņiem piedalījās arī piemiņas sarīkojumā.

Kā ilustrācija baleta mākslas skaistumam pasākumā uzstājās Annija Kopštāle – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkne, kas baletu mācās kopš 10 gadu vecuma; piedalās baleta uzvedumos LNO izrādēs „Alčīna", „Apburtā princese", „Riekstkodis", „Gulbju ezers"; nesen Ukrainā ieguvusi balvu par labu dejošanu. Annijas izpildījumā vērojām Kitrijas variāciju no Ludviga Minkusa baleta „Dons Kihots". Skatītājus iepriecināja arī LNO solistu Ritas Lukaševicas un Zigmāra Kirilko priekšnesums. Rita Lukaševica absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, LNO baleta trupā strādā kopš 1994. gada. Zigmārs Kirilko Rīgas Horeogrāfijas skolu Jura Kaprāļa klasē absolvējis 2000. gadā un kopš šī gada arī iekļuvis LNO baleta trupas sastāvā.

Autore: INESE ELSIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px