Arī šajā nedēļā, tāpat kā iepriekš, liela plašsaziņas līdzekļu un arī sabiedrības uzmanība tika veltīta nākamā gada valsts budžeta izstrādāšanas procesam. Viedokli par nepieciešamību samazināt budžeta deficītu par 500 miljoniem latu lūdzu izteikt Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Jādomā par ražošanu
– Tas ir ļoti grūts jautājums, uz ko nav tik vienkārši atbildēt, jo mēs jau pilnībā nezinām faktisko stāvokli. Ne pašvaldību vadītājiem, ne arī sabiedrībai kopumā neviens to tā pa īstam nav atklājis. Par to plaši tika diskutēts arī vienā no publisko debašu „Kas notiek Latvijā?" raidījumiem, kurā tika izteiktas dažādas domas, mētātas replikas uz priekšu un atpakaļ, bet padziļinātas analīzes, ko un kā budžetā samazināt, lai tas neapdraudētu iedzīvotājiem svarīgu valsts funkciju izpildi, tomēr nebija, – uzsver Andris Simtnieks. – Esmu vienisprātis ar Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekļa un „Latvijas Mobilā telefona" prezidenta Jura Bindes pausto viedokli, ka ir jādomā par to, kā attīstīt ražošanu, un to, ka valstij ir jāpalīdz uzņēmējiem atrast arī saražoto preču noieta tirgu.
Šis jautājums mūsu valstī diemžēl ir atstāts novārtā. Nav jūtams, ka tas interesētu arī starptautiskos aizdevējus. Vēl vairāk, paliek iespaids, ka starptautiskos aizdevējus ražošanas attīstība Latvijā vispār neinteresē. Viņus vienīgi satrauc, lai tik būtiska izdevumu samazināšana neizraisītu sociālo sprādzienu un būtu nodrošināts finansējums sociālo jautājumu risināšanai, bet tai pašā laikā arī šajā jomā tiek samazināti līdzekļi un netiek izslēgta arī pensiju samazināšana un jaunu nodokļu, kas skars arī sabiedrības mazāk turīgo daļu, ieviešana.
Katrā ziņā vairāk ir jādomā, ko paši varam izdarīt, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, jo aizņemtā nauda būs kādreiz arī jāatdod. Man ir ļoti skeptisks viedoklis par naudas aizņemšanos un valsts iespējām to atdot, jo nekas netiek darīts ražošanas attīstības virzienā. Valdība, aizņemoties miljardus, nebija rūpīgi izsvērusi, vai solījumus varēs izpildīt, izskatās, ka tie tika paņemti ar vieglu roku – vispirms paņemsim, pēc tam gan jau kaut kā ar aizdevējiem vienosimies par citiem noteikumiem. Protams, tika nodzēsti ugunsgrēki, kas sāka gruzdēt sociālajā un dažās citās jomās. Valsts nekļuva maksātnespējīga un varēja izmaksāt gan pensijas, gan algas valsts pārvaldē, izglītības, medicīnas un citās nozarēs strādājošajiem, bet, ja skatāmies ilgtermiņā, nekādi lielie uzlabojumi jau nav veikti – ir noslāpēti, kā jau teicu, tikai daži ugunsgrēki. Taču valsts veiksmīga funkcionēšana bez ražošanas attīstības nav iespējama. Domāju, tas ir saprotams katram loģiski domājošam cilvēkam.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA