Par nepatīkamu pārsteigumu un raizēm Vestienas un Sausnējas pagasta iedzīvotājiem septembra sākumā parūpējās bebri un rudens lietavas. Slēgtos meliorācijas grāvjos sabūvētie bebru aizsprosti apvienojumā ar lietaino laiku bija veicinājuši vesela ceļa posma, kas ved no Vestienas centra uz Sausnēju, pārplūšanu. Pārplūdušajā vietā izveidojās dažubrīd pat vairāk nekā 50 metru gara lāma, kas sasniedza vairāk nekā pusmetra dziļumu, līdz ar to apdraudot satiksmi šajā ceļa posmā.
Pirmā uz šo problēmu reaģēja Vestienas pagasta pārvalde, kuras teritorijā atradās applūdušais ceļa posms.
– Problēmas šajā vietā sākās jau septembra vidū. Aizpagājušās nedēļas nogalē – piektdien un sestdien – nocīnījāmies un atrakām gan kolektoru, gan ar ekskavatoru izrakām vairāk nekā 100 metru garu grāvi. Veiksmīgi izdevās nolaist ūdens līmeni tiktāl, ka uz ceļa bija palikusi vairs tikai paliela peļķe. Taču diemžēl svētdienas un pirmdienas lietavas izrakto grāvi aizpludināja ciet, jo tajā vietā ir irdena smilts un arī āderes. Līdz ar to paveiktais darbs tika sagandēts, – tiekoties pie aizskalotā Vestienas ceļa posma pagājušajā nedēļā, stāstīja Artūrs Vīle-Bērziņš.
Viņš arī pastāstīja, ka, sazinoties ar VAS „Latvijas Valsts ceļi", saņēmis atbildi, ka neko daudz valsts uzņēmums šajā situācijā palīdzēt nevar, vien uzlikt ceļa zīmi, ka te ir strupceļš, jo pašreizējais finansējums neparedz līdzekļus šādu situāciju likvidēšanai.
– Centāmies rast risinājumu arī ar zemes īpašnieku, taču arī tas atsūtīja informāciju, ka līdzekļu trūkuma dēļ viņš grāvi izrakt nevar, un lūdza pašvaldību atrast tam līdzekļus. Mums šis darbs pirmajā reizē izmaksāja aptuveni 300 latu, taču, tā kā grāvis ir aizbrucis, jārok būs atkal. Privātais var pateikt, ka viņam naudas nav, taču pašvaldībai, kuras rīcībā nav miljonu, redz, šādas situācijas, kas nemaz nav mūsu pienākums, ir jārisina. Tādēļ tagad arī izmantojam līdzekļus no jau tā pieticīgā finansējuma, kas atvēlēts ceļu uzturēšanai, un ceram, ka ziema šogad neiestāsies agri, – to, ka pārvalde šajā situācijā faktiski nodarbojas ar labdarību, norādīja Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs.
Viņš uzskata, ka šajā situācijā atbildība būtu jāuzņemas zemes īpašniekam, jo tas nav spējis uzturēt pienācīgā kārtībā meliorācijas sistēmu un ļāvis bebriem netraucēti veidot aizsprostus. Artūrs Vīle-Bērziņš neslēpj, ka nelielajā teritorijā abpus pārplūdušajam ceļa posmam saskaitījis vairāk nekā desmit bebru aizsprostu, no kuriem daļu izdevies likvidēt.
– Bebrs ir tāds dzīvnieks, kas neilgā laikā spēj nodarīt lielu postu, tāpēc teju vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir likvidēt pašu dzīvnieku. Kad izveidojās šī problēma, es arī mežniecībā medniekiem vaicāju, vai viņi nevarētu nomedīt bebrus, taču, kad pateicu, kurā teritorijā tie dzīvo, saņēmu atbildi, ka zemes īpašnieks par apmedīšanu konkrētajā teritorijā nevēlas slēgt līgumu, jo uzskata, ka pats spēj ar šo problēmu tikt galā. Līdz ar to mednieki likumīgi šeit nomedīt bebrus nedrīkst. Šajā laikposmā es esmu arī fotografējis gan grāvja rakšanas darbus, gan bebru aizsprostus, un par šo lietu ir sastādīts akts. Fotogrāfijas plānoju arī nosūtīt Lauku atbalsta dienestam, jo zemes īpašniekiem, ja viņi saņem platībmaksājumus, ir jārūpējas arī par meliorācijas sistēmu. Protams, mēs beigās varam zemes īpašniekam piestādīt rēķinu par to darbu veikšanu, kas bija jāveic viņam, un tas arī tiks darīts, taču, vai un kad viņš to samaksās, es nezinu, – pastāstīja Artūrs Vīle-Bērziņš.
Pagājušās nedēļas nogalē grāvis tika atrakts vēlreiz, un uz ceļa vairs ir palikusi vien peļķe, taču droši prognozēt, ka nekas līdzīgs neatkārtosies, nevar.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS