Ik pa laikam, pārdomājot un izsverot vispārcilvēciskās vērtības, ir labi palūkoties, kāda pieredze uzkrāta pirms mums un vai tā noderīga arī šodien. Tādu piemēru mums rāda novadnieks Roberts Hiršs, kas 1920.-1930. gados izveidoja konkurētspējīgu uzņēmumu „Rīgas Audums" un tajā strādājošos nodrošināja ar augstu darba un sadzīves standartu. 1971. gadā Hiršu ģimene savus īpašumus Latvijā novēlēja Latvijas Universitātei.
Roberts Hiršs, jau dzīvodams emigrācijā, savu bagāto mūžu aprakstījis grāmatā, kuras ievadā viņš stāsta par atgriešanos kopā ar bēgļu straumi no Krievijas Latvijā 1920. gadā: „Domās es atkal skraidīju basām kājām pa Vējavas „Robežvirdzēm", kur 1895. gadā māte un tēvs bija man kāruši šūpuli. Domās apciemoju arī Vējavas pagastskolu, kur savā laikā mācījos 3 ziemas un kas īstenībā ir vienīgā skola, ja neskaita lielo dzīves skolu, kurā esmu gājis…, redzēju sevi kā mācekli kalēja smēdē un drīz pēc tam Jumurdas dzirnavās."
Nākamā rūpnieka dzīvē izšķiroša nozīme bija Tirzas dzirnavās gūtajām praktiskajām iemaņām pie Vācijā ražotu modernu vilnas pārstrādāšanas mašīnu uzstādīšanas. Šeit viņš saņēma piedāvājumu no kāda muižas īpašnieka Krievijā uzstādīt tādas pašas mašīnas Tambovas guberņā. Sākās piedzīvojumiem piesātināts laiks, kurā paplašinājās priekšstati un zināšanas par prasmīgu un neprasmīgu saimniekošanu, pieauga uzticēto pienākumu apjoms. Taču, mainoties varām Krievijā 1917. gadā, „kad sabotieri un kontrrevolucionāri komunistiem spokojās visos kaktos", arī R. Hiršs tika apcietināts. Pateicoties tam, ka piespriesto nāvessodu atlika uz 6 mēnešiem, viņam izdevās nelegāli atgriezties Dzimtenē.
Tik kvalificētam speciālistam darba meklējumos veicās, atsevišķas neveiksmes vēl vairāk izglītoja, un 1925. gadā R. Hiršs kopā ar dzīvesbiedri Almu lika pamatus jaunam uzņēmumam „Rīgas Audums", kura galvenā produkcija bija zīda un mākslīgā zīda audums. 13 gados tas izauga no 3 darbiniekiem sākumā līdz 1600 strādājošajiem 1938. gadā. Izejvielu piegādātāju mudināts, izsvēris visus „par" un „pret", R. Hiršs 1928. gadā nodibināja līdzīgu uzņēmumu „Kauno Audiniai" Lietuvā. Pats uzņēmējs, runājot par sasniegumiem, vienmēr galveno uzsvaru lika uz strādājošo godprātīgu darbu. Arī tad, kad saņēma iebildes no Ministru prezidenta par pārāk lielajām darbinieku algām, atteica: „Viņi tās ir nopelnījuši." „Rīgas Audums" bija pazīstams ar savu īpašo Mātes skolu, kurā uzņēmuma darbinieces mācījās vakaros un apguva mājturības budžetu, ēdienu gatavošanu, zīdaiņu kopšanu, bērna psiholoģiju. „Rīgas Audumam" bija savs koris, aktieru ansamblis, sportistu kopas. 1932. gadā tika iegādāts lauku īpašums „Ratnieki" Līgatnes pagastā ar mērķi, lai būtu lauku vide, kur darbiniekiem sarīkot kursus, svinēt svētkus un pavadīt atvaļinājumu.
Atsaucoties Ministru prezidenta K. Ulmaņa Draudzīgajam aicinājumam, 1935. gadā R. Hiršs savai skolai Vējavā dāvināja naudu bibliotēkas paplašināšanai, flīģeli, kā arī deva līdzekļus skolas kapitālajam remontam.
Kad 1930. gadu otrajā pusē valdība mēģināja ierobežot privātos uzņēmumus, arī R. Hiršam tika izteikts piedāvājums saņemt valsts kredītus. Uz to viņš aizrādījis: „Reizē ar valsts līdzekļu ieplūšanu „Rīgas Audumā" būtu jāieliek arī valsts uzticības vīri, kam būtu līdzrunāšana uzņēmuma vadības jautājumos. Ne katru reizi šādi uzticības vīri ir attiecīgās nozares lietpratēji. Lai izvairītos no tiešas atbildības, viņi visus svarīgākos jautājumus droši vien virzīs tālāk uz tām personām, kurām viņi pakļauti lielajā valsts aparātā. Tas viss apēd daudz dārga laika un nereti sakropļo uzsākto plānu viengabalainību."
Sarkanajai armijai ienākot Rīgā 1940. gadā, R. Hiršs atradās dienesta darīšanās ārzemēs un Latvijā vairs neatgriezās. Jāpiebilst, ka uzņēmuma nosaukumu okupācijas vara nemainīja, jo „Rīgas Audums" bija jēdziens, kam skaidrojums vairs nebija vajadzīgs. Tāpat bija ar „Kauno Audiniai" Lietuvā.
Latvijas Universitāte, godinot savu labdari, ir savākusi plašu vēsturisko liecību klāstu un sagatavojusi izstādi par Robertu Hiršu. Daļa no tās ir apskatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs. Savukārt izstādes līdzautors, R. Hirša biogrāfs, Latvijas Universitātes vēstures muzeja krājuma glabātājs, Dr. agr. Verners Rodrigo Lediņš savākto ir apkopojis grāmatā „Roberts Hiršs". Tās atvēršanas svētki Madonas muzejā ar autora piedalīšanos notiks 21. oktobrī pulksten 12.
Autore: BRIGITA BALODE,
Madonas novadpētniecības un mākslas
muzeja speciāliste
Foto no muzeja krājuma