Kad rudens bez skopošanās iedzīvina visas košās krāsas dabā, trauksmaini sarosās rokdarbnieces, lai drīz gaidāmo veļu laika pelēkumu un ziemas mieru darītu krāšņu ar siltu zeķu un cimdu musturiem, ar jostu līkločiem, brunču rūtīm un strīpām, villaiņu bagātīgajiem rakstiem.
Vēsturiski veidojies, ka Stirnienes draudze izstiepusies vairāk nekā 20 km garumā – no Teiču purva šīs malas līdz pat Rudzātiem. Zinātāji stāsta, ka arī tautastērpi bijuši divi – viens Tiltagala un Aizkalniešu sādžā (resp., tagadējā Stirnienē) un otrs – Broku un Kassaliešu sādžā – pie Rudzātu robežas. Nostāsti vēsta, ka iemīļota krāsa bijusi dzeltenā – pēc saulainajiem toņiem skustiņos atpazinuši Stirnienes sievas citu draudžu atlaidās.
Ar aktīvu Marijas Vilkaušas līdzdalību Brīvdabas muzejā ir atrastas Stirnienes puses zeķes – ļoti krāšņas, īpatnēji zaļas un sarkanas krāsas salikumā – un cimdi. Audēja Veronika Locāne parādīja jostas rakstus. Taču, kā zināms, tautastērpam ir arī blūze jeb krekls, brunči, villaine, vainags, aube utt. Diemžēl nedz Latvijas Valsts Vēstures muzejā, nedz Brīvdabas muzeja krājumos nav visa Stirnienes tautastērpa komplekta.
Atsaucieties, kam ir saglabājies pats tautastērps vai kāds tā fragments, varbūt nostāsts, fotogrāfija vai zīmējums! Ļoti ceru, ka mums visiem kopā vēl izdosies atrast seno tērpu pa daļiņai vien, paglābt no zudības un atkal celt godā. Tādēļ visus, kuriem ir kaut kas zināms par Stirnienes puses kā sievu, tā vīru tautastērpu, aicinu dalīties zināšanās un materiālos.
Informāciju var sūtīt uz e-pastu: [email protected], zvanīt: 29678002 vai rakstīt: Stirnienes tautas nams, Stirnienes „Muiža", Varakļānu pagasts, Varakļānu novads, LV 4837.
Autore: IEVA ZEPA,
Stirnienes tautas nama vadītāja