Veļu laiks tika svinēts visilgāk no visiem mūsu senču svētkiem, kā nu kurā vietā: dažviet no Miķeļiem līdz Simjūdiem, dažviet pat līdz Mārtiņiem un vēl ilgāk.
Un arī nosaukums – Veļu laiks – dažādās vietās ir dažāds: Kazdangā tas ir Iļģu laiks, Valtaiķos – Garu laiks, Puzē – Kauķu laiks, Zemītē – Pauru laiks, Limbažos – Paurīšu laiks. Vēl šīs piemiņas dienas sauca par Dieva dienām, zemlikām.
Gariņiem galdu klāja rijā vai pirtī un tos aicināja ar vārdiem: "Kur jūs esat, mani mīļie gari? Nāciet šurp, mans tēvs, māte, visi radi! Še ir gaļa, maize, alus un medus, ēdiet un dzeriet, cik patīkas, un gādājiet par mūsu lopiem un druvām!"
Materiālu sagatavoja
DAINA STRADIŅA