Kopš šā gada 1. jūlija, kad beidzās Madonas rajona padomes lēmējinstitūcijas pilnvaras, daudziem nu jau bijušā rajona iedzīvotājiem nav īsti skaidrs, vai rajona padome vēl pastāv un, ja pastāv, ar ko tā nodarbojas. Ir arī cilvēki, kas uzskata, ka Madonas novada dome, pārņemot rajona padomes saistības un īpašumus, automātiski garantē darbu arī tās administrācijas darbiniekiem.
Šajos jautājumos nelielu skaidrību centāmies ieviest sarunā ar Madonas rajona pašvaldības administrācijas vadītāju Rutu Klodāni.
– Madonas rajona pašvaldības administrācija strādā kā strādājusi, vienīgā atšķirība ir tā, ka šobrīd mums vairs nav rajona padomes lēmējinstitūcijas, ko agrāk veidoja pašvaldību vadītāji. Tā beidza savu darbu 1. jūlijā, taču līdz savu pilnvaru beigām tika pieņemti lēmumi, kurus administrācija turpina pildīt. Arī likums paredz, ka darbs mums ir jāturpina līdz šā gada 31. decembrim. Līdz ar to katrs iestādes darbinieks dara to pašu darbu, ko līdz šim, vienīgi apstākļi ir nedaudz izmainījušies, jo šobrīd ir jāstrādā nevis uz daudzām nelielām pašvaldībām, bet gan pieciem novadiem, kuri arī atrodas grūtā pārejas periodā. Nedaudz vieglāka situācija ir novados, kas izveidojās ātrāk, jo tajos ir lielāka skaidrība par veicamajām funkcijām un izpildi. Manā skatījumā, visproblemātiskāk ir Madonas novadam, kas apvieno daudzas pašvaldības, līdz ar to situācija ir smagāka.
Kopumā jāsaka, ka rajona pašvaldības administrācijas darbinieku ikdienas darbs ir pat kļuvis nedaudz grūtāks, jo līdztekus saviem ierastajiem darba pienākumiem darbiniekiem nākas nodarboties arī ar jautājumiem, kas saistīti ar iestādes reorganizāciju jeb likvidēšanu. Tie ir: dokumentu apkopošana, arhīvu sakārtošana un iesākto projektu pabeigšana līdz tādai stadijai, lai tos veiksmīgi varētu nodot novadam.
Runājot par nacionālo līmeni – arī šajā ziņā lielu izmaiņu nav. Rajona pašvaldība joprojām tiek izmantota kā starpnieks starp ministrijām, valsts institūcijām un pašvaldībām. Administrācija arī turpina pildīt apstiprināto reorganizācijas plānu un saskaņā ar to veiksmīgi nodevusi lielu daļu rajona padomes īpašuma; tiesa, plānā vēl ir rinda ailīšu, kas līdz gada beigām ir jāizpilda. Vēl atlikuši ir vairāki nodibinājumi un Madonas slimnīca. Kopumā šie darbi norit saskaņā ar noteikto laika grafiku un īpašumi pašvaldībām tiek nodoti veiksmīgi, – pastāstīja Ruta Klodāne.
Darbinieki joprojām neziņā
Šā gada 30. decembrī Madonas rajona pašvaldības administrācija ar saviem darbiniekiem, ēku un finansējumu tiks nodota Madonas novada domei, un daudziem iedzīvotājiem, kā arī pašreizējiem administrācijas darbiniekiem ir jautājums par to, kas notiks tālāk.
– Vienā no Madonas novada domes sēdēm deputāti vēlējās uzklausīt informāciju par rajona padomes reorganizācijas plāna izpildi un aktivitātēm, kas šajā gadā vēl tiks veiktas, un, sniedzot šo informāciju, man tika uzdoti tādi jautājumi, kas īstenībā bija adresējami viņiem pašiem, piemēram: kas tālāk būs ar rajona padomes darbiniekiem, kuri pārnāks uz novada domi? Šajā jautājumā situācija valstī atsevišķos rajonos atšķiras. Tur, kur tika izveidots tikai viens novads, jaunā izpildinstitūcija tika veidota galvenokārt uz bijušās rajona padomes administrācijas bāzes, savukārt rajonos, kur izveidojās vairāki novadi un viens no tiem – lielāks par citiem, automātiski par bāzi tika ņemta pilsētas domes administrācija. Varu teikt, ka jau šobrīd atsevišķi rajona padomes administrācijas darbinieki lauvas tiesu no sava darba laika velta jautājumiem, kas skar novada intereses – jurists, attīstības nodaļas speciālisti, nemaz nerunājot par izglītības pārvaldi un Vidzemes reģionālo informācijas centru. Diemžēl pašreizējā situācijā tam, ka daudziem administrācijas darbiniekiem atradīsies darbs novada domē, es neredzu īpaši lielas iespējas. Situāciju izvērtējot no juridiskās puses, likums nosaka, ka reorganizācija pati par sevi nav pamats darba uzteikumam darbiniekam, kas strādā reorganizētajā iestādē. 30. decembrī darbinieki pāriet uz Madonas novada domi, kurā līdz ar to iestāsies štatu samazināšana. Tās gadījumā darbojas zināmi noteikumi, kas ir jāņem vērā. Piemēram, lemjot jautājumu, kuru darbinieku atstāt, bet kuru atlaist, priekšroka būtu jādod tam, kurš ir kvalificētāks un ir uzrādījis labākus darba rezultātus. Taču tā ir teorija. Kā šie jautājumi tiks risināti praksē, nevaru pateikt. Protams, es ceru, ka saskaņā ar Darba likumu un citiem normatīvajiem aktiem, taču man ir bažas, ka darbinieku atbilstības izvērtēšana varētu arī nenotikt, – neslēpa Ruta Klodāne.
Strādāts tiek uz visiem novadiem
Pēc 1. jūlija, kad rajona padome zaudēja savu politisko lēmējinstitūciju un bija skaidrs, ka pēc pusgada administrācija kopā ar lielu daļu rajona padomes īpašumu pāries uz Madonas novada domi, kādam varēja šķist, ka rajona pašvaldības administrācijas uzmanība varētu novirzīties par labu tieši lielākajam bijušā Madonas rajona novadam. Ruta Klodāne atzina, ka šīm bažām nav pamata un arī novada domes iespējas ietekmēt rajona pašvaldības administrācijas darbu ir minimālas.
– Novads dara savu darbu, bet rajona pašvaldības administrācija – savu. Protams, notiek aktīva sadarbība, taču novads iejaukties administrācijas darbā var tikai tādā gadījumā, ja netiek pildīts reorganizācijas plāns vai tas tiek pildīts neatbilstoši. Līdz šim tas nav noticis. Protams, galvenās bažas bija par to, ka pēc 1. jūlija rajona padomes darbinieki varbūt strādās tikai viena novada interesēs, taču tas tā nav, rajona padomes administrācija nestrādā uz Madonas novadu vai saviem darbiniekiem, bet uz bijušo rajona teritoriju un visiem tajā esošajiem novadiem. Arī rajona padomes lēmējinstitūcija nebija strādājusi bezatbildīgi un pēdējās sēdēs netika pieņemti dažādi nepārdomāti lēmumi. Tiesa, ir atsevišķi jautājumi, kad daži novadi izsaka priekšlikumus, ka tai vai citai lietai nevajadzētu piešķirt līdzekļus, taču, ja reiz lēmējinstitūcija to savulaik bija izlēmusi, atsevišķu pašvaldību iebildes nevar būt par pamatu tam, lai mēs nepildītu pašvaldību vadītāju koleģiāli pieņemtus lēmumus, – skaidroja Madonas rajona pašvaldības administrācijas vadītāja.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto