Aizvakar premjers V. Dombrovskis izdeva rīkojumu, kurā aizliegts slēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus par valsts budžeta līdzekļiem. Viedokli par šo jautājumu, vai tas ir aktuāli arī pašvaldībās, lūdzu izteikt Ošupes un Aronas pagasta pārvalžu vadītājus Aigaru Šķēlu un Andreju Piekalnu.
Jāapdrošina pašam
– Mēs šo iespēju esam izmantojuši diezgan kūtri, turklāt arī tad, ja ir slēgts kolektīvais apdrošināšanas līgums, tas nav darīts par nodokļu maksātāju naudu, bet savu daļu ir maksājusi katra apdrošināšanas persona no personīgajiem līdzekļiem. Piemēram, šādā veidā, cik zinu, ir apdrošinājies skolas kolektīvs. Katrā ziņā mēs savā pašvaldībā darbiniekiem par budžeta naudu neesam pirkuši ne Zelta, ne arī kādas citas polises, – uzsver Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls. – Tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet es piekrītu nostādnei, ka par valsts budžeta līdzekļiem veselības apdrošināšana nebūtu jāveic, izņemot, protams, paaugstināta riska gadījumus, uz ko norāda arī konkrētā darbinieka darba apraksts. Iespējams, būtu jāapdrošina mediķi, kas ārstē dažādas infekcijas slimības, strādā AIDS un narkomānu rehabilitācijas centros vai citās līdzīgās sociāla rakstura iestādēs, jo, nenoliedzami, šādiem darbiniekiem risks saslimt ir ievērojami lielāks nekā pārējiem – „kabinetos sēdošajiem".
Par saviem līdzekļiem
– Tas ir atkarīgs no summas un apdrošināšanas veida, jo visos laikos – gan treknajos, gan liesajos gados – būtu jārīkojas saprāta robežās. Mēs, piemēram, savā pašvaldībā nekad neesam aizrāvušies ar šīs iespējas izmantošanu, bet tai pašā laikā nelaimes gadījumiem nelielu daļu esam apdrošinājuši, šim nolūkam atvēlot 100-150 latu gadā. Domāju, tā nav liela summa, – atzīmē Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns. – Bet plašsaziņas līdzekļos izskan arī satraucoši piemēri, kad, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises, par nodokļu maksātāju naudu katra persona apdrošināta par vairākiem simtiem latu gandrīz visiem gadījumiem, kādus apdrošināšanas kompānijas vien piedāvā. Šinī ekonomiskās krīzes un vispārējās budžeta izdevumu samazināšanas laikā būtu pareizāk, ja šādi tēriņi tiktu pārtraukti vai ierobežoti līdz minimumam. Ja valstī naudas būtu pietiekami, tad darbiniekus varētu apdrošināt arī turpmāk, bet tagad, ņemot vērā to, ka esam tur, kur esam, droši vien veselības apdrošināšanas polises katram tomēr būtu jāiegādājas par saviem līdzekļiem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA