Siltāks, patīkamāks laiks parasti turpinās līdz 15., retāk – 20. septembrim. Tā ir pēdējā barjera, līdz kurai sniedzas vasaras siltā elpa.
23. septembrī sākās astronomiskais rudens, kad nakts un diena ir vienāda garuma, ar 24. septembri diena turpina saīsināties.
Meteoroloģiskais rudens sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pazeminās zem +10 grādiem, izbeidzot aktīvas veģetācijas periodu. Vidzemes Centrālajā augstienē tas notiek Latvijas apstākļos visagrāk – parasti ap 18. septembri.
Kā tas bija šogad?
Vidzemes Centrālajā augstienē pēkšņi, ieplūstot aukstākam gaisam no Krievijas ziemeļaustrumiem, 29. septembrī dienā vairs bija tikai +6 grādi. Nešaubīgs meteoroloģiskā rudens sākums! Par to, ka aukstums tuvojas, vispārliecinošāk liecināja vardes, neatlaidīgi un mērķtiecīgi jau trešo dienu pārvietojoties upīšu, dīķu un ezeru virzienā. 29. septembrī redzēju arī pirmos zosu kāšus, taču, tā kā zosis lidoja diezgan zemu, juceklīgi, nesteidzoties un ziemeļrietumu virzienā, var uzskatīt, ka nekāds lielāks aukstums vēl nav gaidāms.
Vai visu septembri cilvēki nebeidza vien priecāties par ieilgušo atvasaru. Vai tiešām atvasara? Nē. Tā bija vasara, līdz pat 28. septembrim. Atvasara vēl nav bijusi, bet tai vajadzētu būt, jo atvasaras bijušas (gandrīz) katru rudeni.
Siltās, mierīgās atvasaras dienas ar dzestriem, miglas plīvuros tītiem rītiem mēdz būt, pastāvot mierīgiem, stabiliem anticikloniem, parasti oktobrī, pat vēl novembrī. Var būt vairākas atvasaras. Atvasarai ir savs rituāls. Tā, pēc maniem novērojumiem, nav iedomājama bez mazajiem zirneklīšiem. Tie iznāk no oliņām, uzrāpjas kaut kur augstāk – uz zariem, smilgu galos, izlaiž pavedienu un lēnajā vēja pūsmā nolido diezgan lielu attālumu, līdz nokrīt zālē vai aizķeras jūsu matos. Ja dienā gaisā redzams daudz šo lidoņu – nu visīstākā atvasara! Taču tā ir arī skaidra, laba laika pazīme. No rīta nākamajā dienā zālē, krūmos un uz kokiem lecošās saules staros sīksīkiem rasas pilieniņiem atviz tūkstošiem pavedienu – zirnekļu tīmekļi. Gandrīz droši – vēl vismaz kādas dienas laiks būs tikpat jauks. Gaidīsim atvasaru!
Atšķirībā no Baltijas jūras piekrastes, Vidzemes Centrālajā augstienē procesi atmosfērā risinājās lēni, tāpēc arī laikapstākļi mainījās lēni – pakāpeniski. Vēlos izcelt 3. septembri – no rīta, tāpat kā abās iepriekšējās dienās – saule. Pēcpusdienā apmācās un no jūras lēni uzplūstošais gaiss bija tik pārmitrs un sutīgs, ka grūti elpot. Ar 4. septembri sākās ilgstošs vairāku dienu lietus. Tieši pilnmēnesī tas nemaz nav raksturīgi.
Nezinu, kā jūs, taču es septembrī neredzēju nevienu lapseni, tikai vienu sirseni (irsi), tikai vairs dažas kamenes. Izmaiņas dabā, tādas, kādas vēl nekad nav bijušas, ir notikušas.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē