– Pēc vidusskolas biju izlēmusi savu dzīvi saistīt ar ķīmiju. Likās interesanta, perspektīva nozare, – aicināta padalīties savā dzīvesstāstā, atceras madoniete ILMA BIEZĀ.
– Diemžēl Tehniskajā universitātē uz ķīmiķiem togad bija liels konkurss, eksāmenus nokārtoju veiksmīgi, bet paliku pirmā aiz svītras. Varēju sākt studijas kā kandidāte, ja kāds izkrīt, tomēr izdomāju pāriet uz citu fakultāti un izvēlējos studijas Aparātu būves un automatizācijas fakultātē tekstila nodaļā, jo tā man nebija sveša lieta. Mana mamma bija lieliska rokdarbniece – auda, adīja, tamborēja. Un tā es ieguvu inženieres tehnoloģes diplomu aušanas nozarē. Pēc studijām bija doma strādāt Jelgavā, taču ģimenes apstākļu dēļ atgriezos Madonā. Sāku darba gaitas toreizējā sadzīves pakalpojumu kombinātā par tehnoloģi. Manā pārziņā bija aušana un trikotāža. Vēlāk līdz uzņēmuma likvidācijai strādāju par direktora vietnieci. Tad nācās meklēt citu darbu. Sagadījās, ka toreizējais Cesvaines domes priekšsēdētājs Valdis Kaprālis piedāvāja darbu Cesvainē. Sākumā par nodokļu inspektori, tad – par arhivāri, jo arī kombinātā ar to nodarbojos.
Bet rokdarbi joprojām ir mana sirdslieta. Patīk adīt, vairāk mazos gabalus – zeķes, cimdus, taču mīļāka ir šūšana. Zinu daudzus knifiņus. Aust gan neaužu, vienī-
gi – prievītes. Bet senāk esmu sēdējusi arī īstās lauku stellēs. Vēl tagad pāris no maniem austajiem dvieļiem ir saglabājušies. Mamma auda ļoti skaistus tepiķus rožu rakstā utt., bet mani pielaida tikai pie taisnajiem gabaliem – bez rakstiem, laikam baidījās, ka es paminas sajaukšu, – ar smaidu nosaka Ilma. Viņa ar prieku atzīst, ka arī meita Vizma labprāt nodarbojas ar rokdarbiem: – Viņai ir mākslinieciska dzirkstelīte, un meita šajā virzienā ir mani pārspējusi, bet es uzskatu, ka līdz manas mammas līmenim viņa vēl nav tikusi. Meita dzīvo Rīgā, bet bieži ar ģimeni brauc ciemos. Manai vecākajai mazmeitai Paulai ir 3 gadiņi, jaunākajai, Laurai, novembrī būs gadiņš. Mums abām ar Paulu, kad viņa atbrauc uz Madonu, daudz darāmā – jāapskata, vai pīles vēl dīķī plunčājas, jāaiziet līdz tuvējam mežam, kur vasarā var atrast kādu ogu. Paulai ļoti patīk Madona, it īpaši tas, ka mājas pagalmā ir rotaļu laukums, var paspēlēties smiltiņās, pašūpoties.
Vaicāta par brīvo laiku, Ilma atzīst, ka ir liela lasītāja: – Bieži vien lasīšana nepieciešama, lai sevi saliktu pa plauktiņiem, atslēgtos no stresa. Visu pārējo varu nolikt malā un lasot aizmirsties, ieiet citā pasaulē.
Ilma vārdadienu svinēja vakar un atzīst, ka viņai ļoti patīk savs vārds: – Vecākiem bijis grūti izšķirties starp Ilmu un Andu, un tā man ir ielikti abi vārdi, bet vairāk mani sauca par Ilmu. Arī skolā. Kad bija jāsaņem pase, bija jāizvēlas, kuru vārdu paturēšu, un es bez šaubām izvēlējos Ilmu. Tas ir sens, bet samērā rets baltu vārds. Plašāk izplatīts Igaunijā. Es gan arī Madonā zinu vairākas Ilmas, un mēs pat šad un tad draudzīgi aprunājamies savā starpā kā labas paziņas.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā albuma