Šodien, 1. oktobrī, darbu visā Latvijā sāk jaunizveidotās novadu bāriņtiesas. Arī Madonas novadā darbosies vienota bāriņtiesa, kurā būs 15 bāriņtiesas locekļu (viens katrā pagastā un Madonas pilsētā), bet tās darbu vadīs Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Irita Kielbicka, līdzšinējā Aronas pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Lai precizētu, kas mainīsies bāriņtiesas darbībā, vai bāriņtiesas locekļa pilnvaras ļaus sniegt tādus pašus pakalpojumus uz vietas pagastu pārvaldēs kā līdz šim, kur notiks bāriņtiesas sēdes, kā tiks organizēts bāriņtiesas darbs novadā, dažas dienas pirms Madonas novada bāriņtiesas darbības uzsākšanas uz sarunu redakcijā aicinājām Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāju IRITU KIELBICKU.
Sarunas sākumā vispirms lūdzu raksturot bāriņtiesas funkcijas un darba apjomu.
– Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2. panta pirmo daļu bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Pašreizējās iedzīvotāju zināšanu pilnveides iespējas par savu tiesību un likumisko interešu aizsardzību, kā arī plaši pieejamais informācijas klāsts plašsaziņas līdzekļos parāda, ka bāriņtiesas sniegtie pakalpojumi ir nepieciešami un aktuāli. Bāriņtiesā veiktais darbs ir apjomīgs, un valsts bāriņtiesai ir piešķīrusi plašas pilnvaras. Lai bāriņtiesa varētu kādā no kompetences jautājumiem pieņemt objektīvu un likumpamatotu lēmumu, ir nepieciešams veikt rūpīgu izpētes, analīzes un izvērtēšanas darbu, kas tiek pamatots ar atbilstošu dokumentu (apsekošanas akti, sarunas protokoli, starpinstitucionālā sarakste, iesniegumu izskatīšana, atzinumu sagatavošana u. c.) sagatavošanu, turklāt darba procesā ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus un prasības, – akcentēja Irita Kielbicka. – Mēs strādājam saskaņā ar sirdsapziņu, jo lemjot, piemēram, par bērna aprūpes tiesībām vai viņa mantisko tiesību aizsardzību, nedrīkst pieņemt sasteigtus un pārsteidzīgus lēmumus. Tās ir cilvēka pamattiesības – justies droši un pasargātam, bet tā ir arī cilvēka dzīve, kurai no mūsu pieņemtā lēmuma vai tiesai sniegtā atzinuma paliks ietekme uz visu mūžu. Mēs gribam stipru sabiedrību. Protams, ir situācijas, kad ir nepieciešams lēmumu pieņemt nekavējoties un jārīkojas operatīvi, neraugoties uz darba laiku. Bāriņtiesa sadarbojas arī ar citām institūcijām (sociālie darbinieki, psihologi, policija u. c.), lai sniegtu palīdzību personai vai ģimenei. Bieži svarīgākais ir ļaut pašai ģimenei saprast, kas ar to notiek, sniegt atbalstu un palīdzēt tikt pāri problēmsituācijai. Tas ir emocionāli smags un ilgstošs darbs, kas bieži vien ir kādu notikumu sekas. Izprotot problēmas cēloņus, var kvalitatīvi sniegt nepieciešamo palīdzību, un, redzot pozitīvas pārmaiņas, tiek saņemts gandarījums un spēks darboties tālāk.
Gribu atgādināt, ka bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus Bāriņtiesu likuma 61. pantā norādītos uzdevumus. Bāriņtiesa ir viena no tām valsts iestādēm, ar ko saskare ir daudziem novada iedzīvotājiem, kuri vēlas vai viņiem ir nepieciešamība īstenot savas tiesības, jo tās kompetencē ir tādas jomas, kas saistītas ar iedzīvotāju ikdienu un sadzīvi, piemēram, pilnvaru sagatavošana un apliecināšana, dokumentu, norakstu vai kopijas apliecināšana, palīdzība mantojuma lietas kārtošanā u. c.
Ņemot vērā šābrīža sociālekonomisko situāciju valstī, cilvēki novērtē bāriņtiesas veikto darbu, un sabiedrībā ir izveidojusies uzticība bāriņtiesai. Jāatzīst, ka tas bija ilgstošs informatīvs un konsultatīvs process, līdz sabiedrība apzinājās bāriņtiesas darbības pilnvaras. Mēs ne tikai nodrošinām normatīvajos aktos noteiktās darbības, bet arī sniedzam iedzīvotājiem konsultācijas, uzklausām un atbalstām. Piemēram, palīdzam cilvēkiem sagatavot prasības pieteikumus tiesām, kas sevī ietver prasības pieteikumus uzturlīdzekļu piedziņai, laulību šķiršanai, juridisku faktu konstatēšanai u. c. Tas dod iespēju ietaupīt pašvaldības budžetu, jo palīdzību sniedzam tām iedzīvotāju kategorijām, kas ir sociāli neaizsargātas un maznodrošinātas. Viņiem nav jāapmaksā dārgie juristu pakalpojumi. Šobrīd, vērojot valstī notiekošos procesus, redzam, ka bāriņtiesas loma un nozīme palielinās.
– Līdz šim bāriņtiesa tomēr darbojās katrā pagastā. Vai tagad pēc vienotas bāriņtiesas izveides bāriņtiesas pakalpojumi iedzīvotājiem būs tikpat pieejami kā līdz šim?
– Madonas novada bāriņtiesa atradīsies Madonā, Parka ielā 4 (tiks ierīkots arī telefons), bet bāriņtiesas locekļi būs katrā pagastā un Madonas pilsētā. Turklāt Madonas pilsētā, ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu, strādās arī bāriņtiesas locekļa palīdze.
Bāriņtiesas locekļa pilnvaras ļaus sniegt tādus pašus pakalpojumus uz vietas pagastu pārvaldēs kā līdz šim. Vienīgi bāriņtiesas sēdes pārsvarā notiks Madonā, bet nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas arī izbraukuma sēdes pagastu pārvaldēs. Madonas novada bāriņtiesa aptver lielu teritoriju, līdz ar to iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem, var būt objektīvas grūtības nokļūt novada centrā, jo, lai atbrauktu uz Madonu, ir vajadzīgi arī finansiāli līdzekļi, bet ne visām ģimenēm tie ir. Šādos gadījumos bāriņtiesas locekļi dosies uz konkrēto pagasta pārvaldi, kad, skatot lietu pēc būtības, tiks noteikts bāriņtiesas sastāvs. Lai pieņemtu lēmumu, sēdē nav jāpiedalās visiem 15 bāriņtiesas locekļiem. Minimālais skaits ir trīs.
Tiks noteikti arī pieņemšanas laiki iedzīvotājiem gan Madonas novada bāriņtiesā, gan pagastu pārvaldēs vismaz divas reizes nedēļā, un tie tiks darīti zināmi.
Pēc vienotas Madonas novada bāriņtiesas izveidošanas ir samazinājies bāriņtiesas locekļu skaits, bet darba apjoms un atbildība ne. Pienākumu būs pat vairāk, jo tagad daļēji būs jāveic arī Probācijas dienesta funkcijas. Uzraudzība par no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem, kuru ģimenēs ir nepilngadīgi bērni, arī tiek nodota bāriņtiesai. Darba apjoms ir palielinājies arī sakarā ar daudzu ģimeņu izbraukšanu uz ārvalstīm. Šai ziņā sarežģījumus rada arī līdz galam nesakārtotā likumdošana, jo nav stingri definēts, kādos gadījumos nepilngadīgs bērns var izbraukt no valsts, vai tam nepieciešama viena vai abu vecāku piekrišana. Kā zināms, daudzas ģimenes nedzīvo kopā, bet oficiāli nav šķirtas, līdz ar to rodas arī dažādi sarežģījumi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 01.10.2009.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto