Latviešu parunu par ragavu taisīšanu vasarā un ratu – ziemā interpretējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) preventīviem pasākumiem kūlas ugunsgrēku novēršanā. Jau laikus tiek atgādināts pārvalžu vadītājiem un iedzīvotājiem parūpēties par zāles nopļaušanu, lai pavasarī būtu mazāk kūlas dedzināšanas gadījumu.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informēja, ka VUGD šajā rudenī ir aicinājis zemes īpašniekus un pārvalžu vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas. Pavasaris ir viens no uguns visbīstamākajiem periodiem Latvijā, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Tās jau ir sekas tam, ka rudenī nav bijuši sakopti lauki un dzelzceļu un ceļu malas pilsētās. Tagad ir īstais laiks atcerēties paveikt visu iespējamo, lai pavasarī kūlas nebūtu.
– Ņemot vērā kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu 2009. gadā, VUGD vēlējās pašvaldības lūgt atbilstoši rīcības plānā noteiktajam veikt visus nepieciešamos pasākumus jau rudenī, lai, iestājoties pavasarim, tiktu mazināta kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespēja. Šogad VUGD ir dzēsis gandrīz divreiz lielāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pagājušajā gadā. 2008. gadā reģistrēti 1093 ugunsgrēki, bet šogad – 2054. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 109 ēkas, bet 2008. gadā – 11, – Inga Vetere iepazīstināja ar VUGD rīcībā esošo statistiku.
Cenšas ekonomēt
Šis gads laikapstākļu ziņā esot bijis diezgan līdzīgs 2006. gadam, kad vēsā un sausā laika dēļ jaunā zāle auga lēnām. Līdz ar to rekords kūlas ugunsgrēku skaita ziņā reģistrēts pirms trim gadiem – 7083, kuros gājuši bojā 6 cilvēki un nopostītas 472 ēkas. Tas, ka situācija šogad nebija tik traģiska, varētu liecināt par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme tomēr mainās un vairs netiek uzskatīts, ka kūlas dedzināšana ir labākais veids, kā sakopt savu apkārtni. Ieguldītais laiks un līdzekļi lauku sakopšanā un zāles nopļaušanā kaut vai ap ēkām nebūs tik ietilpīgi kā tad, ja nodegs mājas vai aizdegsies mežs. Inga Vetere akcentēja, ka arī finansiālās iespējas VUGD ir samazinājušās: – Šogad kūlas ugunsgrēku dzēšana VUGD izmaksāja Ls 19 854 – tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt šogad degviela tika īpaši ekonomēta. Pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien tas bija iespējams, ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem. Šobrīd ir grūti prognozēt, cik silts un sauss būs pavasaris, tātad – cik ilga būs kūlas degšanas „sezona", tāpat arī to, kādas būs VUGD iespējas izbraukt un dzēst visus kūlas ugunsgrēkus.
Iedzīvotāju izglītošana nelīdz
Pretēji VUGD oficiāli paustajam viedoklim par to, ka mainās iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu, VUGD Madonas daļas komandieris Viktors Stepanovs uzskata, ka tas gluži neatbilst patiesībai: – Lai gan statistikas dati pierāda kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanās tendenci, domāju, ka tas vairāk izskaidrojams ar šajā gadā plašsaziņas līdzekļos popularizēto informāciju par bargajiem sodiem, kas sagaida kūlas dedzinātājus. Nelielos uzlabojumus visdrīzāk ir izraisījušas bailes, nevis izglītošanās, informētība. Tāpēc arī neuzskatu, ka šis atgādinājums ko īpaši mainīs. Pārvaldes jau tā apzinīgi ir kopušas tām piederošās teritorijas, kūlas ugunsgrēki ir vairāk uz dažu indivīdu sirdsapziņas. Vēl problemātisku šo jautājumu dara arī fakts, ka tagad dažās situācijās arī iebiedēšanas taktika – sodi – varētu nedarboties, jo ko tad paņemt no bezdarbniekiem, kuru šobrīd netrūkst?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 01.10.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA