Dzejas dienu pasākums 22. septembrī Madonas novada Kalsnavas pagasta saieta namā pulcināja kalsnaviešus brieduma gados. Cilvēkus, kuriem no bērnu dienām, jaunības līdzi nāk atziņa par bērna vietu ģimenē, pienākuma izjūta, veicamā darba mīlestība.
Tā droši vien ir paaudzes iezīme – būt ieinteresētiem apkārt notiekošajā, ieklausīties otrā cilvēkā, atklāt savas dvēseles pārdzīvojumus.
Šogad dzeja skanēja no mūsu novadnieces Dainas Rubules jau divos izdevumos – "Man vārds ir uz mēles", "Piepildīts laiks" – publicētajiem un vēl nepublicētajiem dzejoļiem.
24. septembrī Daina Rubule (dzimusi Glāzniece) svinēja 80. dzimšanas dienu.
Viņa 63 mūža gadus nodzīvojusi Vidzemes pērlē Cēsīs. Vietā, par kuru 16-17 gadu vecumā avīzē izlasījusi vien to, ka Cēsīs ir skolotāju institūts. – Gaišas un laimīgas bija manas skolotājas gaitas. Es skolēnus mīlēju, viņi mīlēja mani. Daudzu audzēkņu mīlestība mani silda vēl šodien: ārsti ārstē, aktieri iepriecina ar skaistām izrādēm, visi iejūtīgi, – atzina autore.
Lai arī darba gaitas skolā ilga no 1950. līdz 1970. gadam, darbs turpinājās arī Cēsu rajona dzimtsarakstu nodaļā, vajadzēja darboties ar skolas meiteņu ansambli. Darbs dzimtsarakstu nodaļā ļāva būt klāt bijušo audzēkņu dzīvē, gan slēdzot viņu mūža derību, gan viņu bērnu svētku dienās. Piemeklējot ceļa vārdus un vēlējumus katram cilvēkam, tapa pirmās dzejas rindas, kas ar savu vienreizīgumu un nesamākslotību rada atbalsi katra cilvēka sirdī.
Varbūt tieši tāpēc, ka mūžā ir bijis tēva māju rūdījums, Cēsu skolotāju institūta gaisma, skolotājas radošais darbs, viņas dzeja ir tik saprotama kā tautasdziesma.
Radošās atklāsmes, ko nosacīti var sagrupēt dzejā par bērnību, tēva mājām, ģimeni, bērniem, mazbērniem, darbu, gadalaikiem, laika gaitā ir sagūlušas biezā mapē ar uzrakstu "Mīlestība". Caur grūtībām, dzīves un veselības sarežģījumiem, pārbaudījumiem, zaudējumiem ir bijis ceļš pie galvenās vērtības – mīlestības. Tā izpaužas it visā – bērnības atmiņu zelta starojumā, satikto cilvēku labestībā, jau padarītā un vēl tikai domās izdomāta darba svētībā.
Dzeja nerodas kaut kur nezināmā tālumā, tā nāk no kāda cilvēka dvēseles, lai, aizskārusi otra dvēseles stīgu, atbalsotu pārdzīvojuma enerģiju. Kalsnavas saieta nams šajā dienā atdzīvojās. Ēka, kas savulaik bija piepildīta skolēnu balsīm, savās sienās glabā arī pašdarbības kolektīvu darbošanās burzmu. Kad 22. septembra pēcpusdienā ieskanējās dzeja Kalsnavas sabiedrībā cienītu cilvēku izpildījumā, kā arī dziesmas un senioru kolektīva dejas, zālē atkal ienāca pati dzīve.
Šoruden laiks salicis un saliedējis cilvēkus, lai vieglāk būtu sagatavoties ziemai un sagaidīt jaunu atmodu.
Autore: ILUTA PUZĀNE
AUTORES foto