Daudzi iedzīvotāji gan Madonas slimnīcā, gan mūsu laikraksta redakcijā interesējas par to, kas šobrīd notiek ar slimnīcu. Lai gan veselības ministres Baibas Rozentāles apmeklējums ienesa zināmu atvieglojumu saistībā ar iestādes nākotni, par rožainu to joprojām nevar nosaukt.
Ar situāciju slimnīcā iepazīstina Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
– Sakarā ar to, ka vairumam slimnīcu ar šā gada otro pusgadu finansējums samazināts par 2/3, praktiski visās valsts slimnīcās pašlaik sniedz tikai neatliekamo palīdzību un veic neatliekamas operācijas.
Arī SIA „Madonas slimnīca" diennakts stacionārā pašlaik atvērtas tikai 43 gultas. (2008. gadā vidēji bija atvērtas 138.) Pacientu izmeklēšana un ārstēšana kļuvusi intensīvāka; pacienti vidēji diennakts stacionārā agrāko sešu dienu vietā atrodas tikai četras. Toties mums ir iespēja sniegt palīdzību dienas stacionārā, kas ir ambulators pakalpojums. Arī finansējums nāk no ambulatorās sadaļas.
Dienas stacionāra pacientiem tiek veiktas vienkāršākās operācijas, tai skaitā ādas, zemādas labdabīgo veidojumu izņemšana, brūču revīzijas, agrāk ievietoto plākšņu un stieņu izņemšana. Dienas stacionārā ievieto pacientus sarežģītu diagnostisko izmeklējumu veikšanai, t. sk. pielietojot anestēziju. Dienas stacionārā ievietojam arī grūtnieces, kuras pirms termiņa ieradušās uz dzemdībām. Piemēram, 22. septembrī diennakts stacionārā atradās 37 pacienti, bet dienas stacionārā – 24 pacienti.
Ar kādiem izdevumiem pacientam jārēķinās? Par uzturēšanos diennakts stacionārā jāmaksā pacienta iemaksa Ls 12, papildus 15 latu vai 30 latu līdzmaksājums par operāciju un papildus pacienta iemaksa par sarežģītākiem izmeklējumiem.
Dienas stacionārā pacientu iemaksa ir tikai Ls 5, toties par izmeklējumiem ir pacientu iemaksas, par papildu samaksu ir iespēja saņemt slimnīcas „viesnīcas" (Ls 2,50) un trīsreizējas ēdināšanas pakalpojumus (Ls 2,47). Dienas stacionārā medikamenti nav paredzēti visai diennaktij, tāpēc tie jāiegādājas pašiem.
Pašlaik parādījusies informācija, ka trūcīgajām personām, uzrādot attiecīgā sociālā dienesta izziņu, ar šā gada 1. oktobri valsts segs papildu medicīniskos izdevumus: nebūs jāmaksā pacientu iemaksas un arī 15 latu līdzmaksājums par vienā ārstēšanās reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām. Turklāt rasta iespēja, ka, saņemot ārstēšanos dienas stacionārā, bez maksas pacients varēs uzturēties ārstniecības iestāžu izveidotajā „viesnīcā".
Stājoties dienas stacionārā, nepieciešams ārsta nosūtījums, pacientam jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti un dokumenti, kas apliecina pacienta piederību personu grupai, kam paredzēti atvieglojumi, tāpat līdzi jābūt zālēm, kuras pacients lieto pastāvīgi (asinsspiediena samazināšanai, diabēta kontrolei u. c.).
Mūsuprāt, saskaitot visus izdevumus par ārstēšanās dienām diennakts vai dienas stacionārā, pacientam tas izmaksā vienādi daudz.
Par ārstēšanos slimnīcā 2009. gadā pieauguši pacientu parādi, nav samaksāti Ls 6600 – parādu summa īpaši pieauga otrajā pusgadā. Cilvēki maksā arī pa daļām, kaut pa dažiem latiem. Esam griezušies pēc palīdzības Madonas novada domē un pagastu pārvaldēs, ceram parādus atgūt.
Sarežģītākās plānveida operācijas, ko nevar veikt dienas stacionārā, izdarām tikai par pilnu samaksu, t. sk. gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanas, jo viss valsts finansējums šī pakalpojuma sniegšanai nodots Traumatoloģijas slimnīcai.
Par maksu iespējams veikt visus izmeklējumus (kurus Madonas slimnīcā izdara) pēc pacienta iniciatīvas, t. sk. pat cūku gripas izslēgšanai.
Ņemot vērā izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas noteikumos, tuvākajā laikā mūsu slimnīcas ambulatorajā nodaļā bez ģimenes ārsta nosūtījuma pacientus pieņems arī bērnu ķirurgs, pediatrs un acu ārsts.
Pašlaik pacienti slimnīcā ierodas ar ievērojami ielaistākām slimībām, nekā pusgadu iepriekš. Gan pacientam, gan arī slimnīcai ārstēšana izmaksā dārgāk nekā tad, ja pacients laikus grieztos pie ārsta.
Liekas, ka slimnīcā situācija nedaudz nostabilizējusies. Samazināts strādājošo skaits, mēs zinām, kā, strādājot ar nepietiekamo finansējumu, palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem un kā sagaidīt labākus laikus; protams, ja Veselības ministrija atkal nepasniegs kādus pārsteigumus: arī mūsu slimnīca bija starp tām, kurām tika piedāvāts strādāt 2009. gada novembrī un decembrī ar 0 finansējumu, taču es līgumu neparakstīju, – skaidro Bruno Kokars, vienlaikus pateicoties Madonas rajona novadu iedzīvotājiem par izrādīto atbalstu laikā, kad slimnīcai neklājas viegli.
Materiālu sagatavoja
EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto