Lai gan sporta spēles nav mana prioritāte, ceturtdien aktualizētā ziņa par Latvijas Basketbola savienības (LBS) valdes sēdē pieņemto lēmumu diskvalificēt no dalības Latvijas izlasē vairākus Latvijas valstsvienības spēlētājus radīja prioritāru interesi.
Latvijas vīriešu izlase Eiropas čempionātā Polijā, kā zināms, ieņēma 13. vietu, neveiksmei jo skaļi līdzi nesot (plašsaziņas līdzekļos un kuluāros) informāciju par spēlētāju frivolo uzvedību starpspēļu laikā.
Par godprātīgas attieksmes trūkumu pret izlases treniņu procesu, komandas biedriem, treneriem un līdzjutējiem Kristapam Valteram piespriesta diskvalifikācija uz trim gadiem, Armandam Šķēlem – uz diviem, bet Kasparam Bērziņam, Andrim Biedriņam un Kasparam Kambalam – uz vienu gadu nosacīti.
Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot izlases treneru un personāla iesniegtās atskaites, plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un ņemot vērā, ka nacionālās izlases basketbolisti ir paraugs tūkstošiem jauno sportistu, kuri ikdienā seko un atdarina savu elku uzvedības modeli.
Cita starpā nosodīta arī Kaspara Kambalas rīcība pēc Vācijas un Latvijas spēles, norādot, ka tā ir pilnīgi nesaderīga ar sporta ētiku.
Sods ir bargs, bet laikam jau taisnīgs. Kā saka līdzjutēji – it kā atsevišķi šie cilvēki ir normāli, pieredzējuši basketbolisti, labi spēlētāji, profesionāļi utt. Bet, kopā sanākuši, pārvēršas par tādiem kā plānprātiņiem. Kā mazgadīgi skolaspuikas, kas, aizbraukuši ekskursijā, slepus no klases audzinātājas mēģina piedzerties kaut kādu tur ļergu, ar visām tam sekojošām izdarībām un rezultātu.
Sodi un to praktizēšana nav cildinoša prioritāte, tomēr nākas atzīt, ka izlase, kas tiek atbalstīta arī par valsts naudu, pērienu ir pelnījusi.
Skumjākais, ka mūsdienu cilvēku kultūrspēja mazinājusies ne tikai pārtikušu sportistu aprindās, tā zeļ un plaukst arī citās sabiedrības daļās. Kā nihilisms un ideālu trūkums. Kā atrofija par savu valsti un pašlepnuma/lepnuma zudums par tautu un līdzcilvēkiem. Kas gan ir noracis mūsu iekšējo kultūru un atbildīgi ētisko pasaules uzskatu? Valdība? Patērētājsabiedrība? Vai rokam joprojām mēs paši.
Autore: INESE ELSIŅA