Pirmās salnas vēl tikai priekšā, un, kamēr tās vēl stipri nekož, dārzos rotājas mārtiņrozes, gladiolas un dālijas. Arī liezērietes Mirdzas Celmiņas dārzā dālijas zied pilnā sparā.
Mirdzai mīlestība pret ziediem ir kopš agras bērnības, bet pēdējos gados īpašas rūpes tiek veltītas dālijām.
Stāsta Mirdza Celmiņa: – Katrs zieds, kas ir manā dārzā, ir audzēts ar mīlestību un prieku. Šobrīd dāliju kolekcijā ir 183 šķirnes, un gandrīz visām zinu arī nosaukumus. Man nav viena mīļākā zieda, man visas patīk. Ar katru gadu kolekcija papildinās. Manā dārzā var redzēt visdažādāko nosaukumu dālijas, piemēram, ‘Mūzikas skaņas', ‘Avenīte', ‘Akita', ‘Mana sievasmāte' utt., bet visinteresantākā tomēr ir dālija ar nosaukumu ‘Liezēre'. Atrodoties starp ziediem, reizēm liekas, ka esmu paradīzē.
Dālijas esmu izstādījusi arī Liezēres pamatskolā, lai bērni var apskatīties un papriecāties par to krāšņumu un daudzveidību.
Dāliju gumus lielākoties meklēju katalogos, bet ir arī iemainīti un sadāvināti. Aktīvāk no katalogiem sūtīju šogad, jo diemžēl aizvadītajā ziemā daudz gumu neizdzīvoja. Lai saglabātu tos līdz nākamajam pavasarim, rudenī, kad tos izroku, vedu uz kūti, kur ir izvietoti speciāli plaukti, un glabāju visu ziemu.
Darba pie dālijām ir daudz, un Mirdza viena ar visu nespēj tikt galā, tāpēc talkā nāk vedekla Gunta, kas ar prieku palīdz un apbrīno vīramāti.
– Vīramātei jau ir 81 gads, bet viņa aizrautīgi rūpējas par dālijām. Vissmagāk iet ar to izrakšanu un aizvešanu, un tad es palīdzu veikt šos smagākos darbus. Dālijas nav viņas vienīgais vaļasprieks. Tikpat mīļi ir arī rokdarbi, – stāsta Gunta Celmiņa.
Pelēkajos rudens vakaros un ziemas mēnešos, kad puķes atpūšas, Mirdza ada un tamborē. Ar saviem rokdarbiem ir apdāvinājusi mazmeitu un prasmes iemācījusi arī viņai.
– Kad precējās mazmeita Edīte, viņa ar adījumiem apdāvināja visus ciemiņus. Šobrīd man ir uzadīti un pielietojumu gaida ap 60 pāru cimdu. Tikpat ir arī zeķu. Nevaru noturēties, kad žurnālos ieraugu kādu interesantu musturi vai iegādājos jaunu dzijas kamolīti. Gribas pamēģināt kaut ko uzadīt. Tā ir sirdslieta, kas mantota no manas mammas, jo arī viņa bija liela rokdarbniece.
Vēl man patīk arī tamborēt, īpaši smalkus darbiņus. Šīs nodarbes ir pārgājušas no paaudzes paaudzē. Adīt mācīju mazmeitai, bet tagad ar izšūšanu un tamborēšanu nodarbojas mazmazmeitiņa. Un noteikti tas turpināsies arī tālāk.
Vienubrīd kolekcionēju maizes etiķetes, ko rūpīgi līmēju albumos, tad no žurnāliem griezu karikatūrista Bērziņa karikatūras, ko arī līmēju albumos. Diemžēl tagad žurnālos tās vairs nepublicē. Ar karikatūrām man ir aptuveni 6 albumi.
Tā ir lieliska nodarbošanās, jo tādā veidā domas ir kur citur un nav jādomā par to negatīvo, kas notiek apkārt. Kad esmu pie ziediem, es tos apčubinu, samīļoju, aprunājos un nejūtu ne bēdas, ne skumjas. Ziema man paiet rokdarbos, bet vasara – ziedos.
Tagad esmu aizrāvusies ar ka-ķiem – kolekcionēju dažādas bildītes. Šobrīd man ir 1057 attēliņi. Man tas viss sniedz garīgo balansu, un darbojoties atgūstu mieru un harmoniju.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto