Vasaras vidus pilns saules siltuma, ko brīžiem aizēno kāds mākonis un iztraucē spēcīgāka brāzma. Vējā šūpojas nobriedis labības lauks. Kāda sēts, apstrādāts un izlolots. Tur aug maizīte, kas dos spēku mums garajos ziemas mēnešos. Šodien lauks dod mājvietu neskaitāmām dzīvām radībām. Un tā veidojas pasaule. Cits citam blakus.
Mēs neesam vieni šai pasaulē. Un to ir svarīgi apzināties jebkuram no mums – gan festivāla dalībniekiem, gan viņu radiem, draugiem un pārējiem līdzcilvēkiem. Mūsu ir daudz, mēs esam dažādi, bet tikai kopā mums ir spēks.
– Festivāls "Solis" – tā ir saskarsme, sadarbība, informācijas apmaiņa, divu gadu darba rezultātu atskaites punkts un prieka pilni svētki. Festivāls ir stimuls turpmākajam darbam un attīstībai mākslinieciskās pašdarbības sfērā cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī iespēja vēl un vēlreiz uzrunāt līdzcilvēkus, – atklājot festivālu, uzrunāja Dace Uzore, "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes priekšsēdētāja.
Mēs esam te, lai mūs saredzētu, sadzirdētu un saprastu. Lai kļūtu par mākslinieku, ir vajadzīga skatuve, skatītāji un aplausi. Mūsu mērķis ir radīt dalībniekos prieka un piederības izjūtu. Parādīt sabiedrībai, ka mēs esam blakus un spējam ne tikai ņemt, bet arī dot. Rīkot starptautisku festivālu ik pēc diviem gadiem ir liels darbs un uzdrīkstēšanās. Šis ir jau sestais festivāls, kas apliecina, ka mēs neesam vieni un mums blakus ir cilvēki, kas mūs saprot un palīdz.
Arī biedrības "Mēs saviem bērniem" deju kolektīvam "Mazais cilvēciņš" tika dota šī lieliskā iespēja piedalīties festivālā, kas sniedza lielu gandarījumu un emocionālu pacēlumu dalībniekiem un viņu ģimenēm turpmākajām gaitām.
Kolektīvs ar lielu atbildību gatavoja materiālu, kas bija jāiesniedz festivāla organizatoriem, un pēc tam ar vēl lielāku nepacietību tika gaidīts, vai mēs tiksim iekļauti festivāla dalībnieku skaitā. Saņemot apstiprinošu atbildi, tika domāts arī par vizuālo tēlu, kā rezultātā šuvēja Monika Tropa no Lubānas novada kolektīvam ir radījusi vienkārši fantastiskus tērpus, lai mēs visi tajos varētu labi justies un arī labi izskatīties.
Kolektīvs "Mazais cilvēciņš" arī šogad, šajā festivālā tika iekļauts lielkoncerta "Dvēseles brīvība" un festivāla noslēguma koncerta "Tu neesi viens" sastāvā. Tas visiem bija liels pagodinājums un, protams, arī atbildība – dejot divos lielākajos koncertos.
"Mazais cilvēciņš" jau piekto reizi apmeklē šo festivālu, un nekad mēs neesam bijuši vieni, vienmēr ir kāds, kas palīdz piepildīt mūsu sapnīti. Sapņa realizēšanā ļoti lielu atbalstu ir sniegusi Madonas rajona padome, īpašu paldies vēlos teikt gan par vērtīgu padomu, gan labajiem vārdiem un sirsnīgo attieksmi rajona padomes speciālistei sociālajos jautājumos Staņislavai Pommerei un rajona padomes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram. Ar kolektīvu kopā šīs dienas bija iejūtīgais šoferītis Pēteris Sniedze, ar ko ir izveidojušās labas, sirsnīgas attiecības. Varam būt droši un pārliecināti, ka nokļūsim īstajā vietā un laikā, ja pie stūres ir tik zinošs šoferis, kā Pēteris Sniedze. Ļoti lielu paldies vēlos teikt visiem kolektīva dalībniekiem par lielo atbildības izjūtu un novēlu spēku un izturību turpmākajam darbam jaunajā sezonā.
Arī es neesmu viena, vienmēr zinu, ka mani kāds gaida, novērtē, mīl un ciena, un tas ir pats lielākais apbalvojums, kādu vien kolektīva vadītājs var saņemt, tā ir dalībnieku mīlestība, godīga attieksme citam pret citu, – kolektīvs, kurā gūstu mieru dvēselei.
Darbs ar personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem prasa papildu uzmanību, papildu zināšanas un īpašas metodes, tāpēc festivāla ietvaros kolektīvu vadītājiem bija iespēja apmeklēt atzinību guvušu mākslas pedagogu no Latvijas, Lietuvas un Kanādas meistarklases, kuru laikā varēja iepazīt un novērtēt šo speciālistu darba metodes praktiski, uzdot jautājumus un apmainīties idejām ar kolēģiem.
Savukārt kolektīva dalībniekiem bija dota iespēja apmeklēt izrādes, vērot ritma grupu sniegumu, muzikālus uzvedumus, plastiskās drāmas teātra izrādi, krāsu orķestri, kuros piedalījās festivāla dalībnieki, visu festivāla laiku varēja apskatīt sociālo pakalpojumu izstādi. Dalībnieki pēc šo pasākumu apmeklēšanas atgriezās priecīgi un pozitīvi uzlādēti, jo tas tiešām bija kas īpašs, vēl ilgi tika pārrunāts redzētais, gūtas pozitīvas emocijas, kas ir galvenais šāda festivāla mērķis.
Kolektīvs "Mazais cilvēciņš" ir guvis jaunas atziņas, varbūt lielāku pārliecību par saviem spēkiem, un tāpēc turpinām strādāt tālāk un realizēt nākamos sapņus. Un tie ir: kopīga ekskursija uz Lietuvu, kolektīva prezentācija un koncerti Sociālajā servisā un veco ļaužu pansionātā Balvos, par ko noteikti pastāstīsim nākamreiz.
Autore: LIENĪTE OZOLNIECE,
kolektīva "Mazais cilvēciņš" vadītāja
Foto no personiskā arhīva