– Fiziskās aktivitātes ir tās, ar kurām es eju pa dzīvi jau no 6 gadu vecuma, – ar smaidu saka Madonas pilsētas 1. vidusskolas sporta skolotāja ELITA GUSAROVA. – Bet sākums bija vienkāršs – agrāk 1. jūnijā visi bērnudārzi gāja sportot uz stadionu. Tur mani ieraudzīja jaunais treneris Aleksandrs Krauklītis un uzaicināja patrenēties. Tā arī mana bērnība stadionā pagāja. Sanāk, ka esmu ar vieglatlētiku bezcerīgi pārņemta jau no bērna kājas. Arī rezultāti bija labi. Vienā no veidiem – sešcīņā meitenēm – joprojām mans rezultāts rajona mērogā nav pārspēts.
Taču, lai cik dīvaini tas būtu, pēc vidusskolas absolvēšanas Elita tomēr izvēlējusies studēt bioloģiju un ķīmiju. – Pēc studijām Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā sāku strādāt par bioloģijas, ģeogrāfijas un veselības mācības skolotāju Madonas 2. vidusskolā, bet, tā kā tur mani atcerējās arī kā labu sportisti, direktors man, protams, piedāvāja arī sporta stundas. Taču tā ir ļoti grūta lieta – pasniegt četrus priekšmetus. Ar laiku gribējās tomēr specializēties uz kaut ko vienu, un sports pievārēja bioloģiju, – atzīst Elita.
Viņa ir arī viena no pirmajām Madonā, kas sāka strādāt par aerobikas instruktori. – Nodarbības vadu jau 17 gadu. Tagad tiekos ar savām meitenēm divas reizes nedēļā. Prieks, ka daudzas no viņām ir jau no pašiem pirmsākumiem. Manuprāt, katram, kas vēlas nodarboties ar aerobiku, ir jāatrod savs instruktors, gluži kā savs ārsts vai frizieris. Ja pēc nodarbībām ir pozitīvas emocijas, esi labi relaksējies, tad viss ir kārtībā.
Jautāta, kā viņa pati pavada brīvo laiku, Elita teic, ka jaunībā bijusi ļoti aktīva: – Tagad dodu priekšroku mierīgākam ritmam. Vairāk sevi veltu ģimenei, vīram, bērniem. Man ir divi dēli. Aleksejs šogad mācās 12. klasē, Dāvids – 3. klasē. Ļoti gribas palīdzēt izaugt par labiem cilvēkiem gan pašas bērniem, gan maniem skolēniem. Vecākais dēls kādreiz teica, ka pedagogs, tāpat kā dakteris, ir diagnoze un normāli cilvēki nestrādā šajā profesijā, it īpaši šajos krīzes laikos. Jā, man ir bēdīgi, ka es nevarēšu finansiāli palīdzēt, ja dēls sadomās studēt. Taču ceru, ka dzīve nepiespiedīs manīt manu vēlmi dzīvot šeit, Madonā, un palikt šeit. Es neesmu pesimiste, bet diezgan reāls cilvēks. Man šķiet, ka tā krīze nāk ne tikai no naudas trūkuma vai grandioziem ekonomiskajiem kritumiem. Krīze sākās tad, kad cilvēkiem dvēsele sāka pūt. Es domāju, ka krīze atgriezīs visas pamatvērtības.
Savukārt runājot par vārdu, Elita atklāj, ka to viņai izvēlējies brālis Sergejs. – Agrāk, padomju laikos, esot bijusi torte „Elita", stāsta, ka ļoti garšīga. Nezinu, torte vai kas tur bija pie vainas, bet man patīk savs vārds, tas ir samērā rets. Šajos 18-19 gados, kopš strādāju skolā, nevienas Elitas klasē nav bijis. Bet pats galvenais – man gribētos, lai mēs, visi cilvēki, to vārdu, kas mums dots, nestu godam.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto