Turpinot laikrakstā iesākto rakstu sēriju par jaunizveidoto novadu pārvalžu vadītājiem, ceļš mūs izved arī ārpus Madonas novada. Viens no trijiem bijušā Madonas rajona novadiem, kurā ir izveidotas pagastu pārvaldes, ir Varakļānu novads. Tajā darbojas divas pārvaldes – Murmastienes pagastā un Varakļānu pagastā, tiesa, abas pārvaldes vada viens pārvaldnieks – JĀNIS MOZGA, kas līdz ievēlēšanai amatā pildīja Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieka amata pienākumus. Jauno abu pagastu pārvalžu vadītāju arī aicinājām uz sarunu.
– Vai pāreja no līdzšinējā darba pašvaldībā uz jauno amatu bija viegla, vai tomēr grūtu brīžu šajos pāris mēnešos kopš ievēlēšanas nav trūcis?
– Liels ieguvums man ir tas, ka pašvaldībā esmu strādājis jau kopš 2003. gada, kad Murmastienes pagasta padomē sāku darbu kā komunālās daļas vadītājs. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās kļuvu par deputātu, un vēlāk kolēģi mani ievēlēja par Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētājas Modras Vilkaušas vietnieku. Pašvaldības darbā pavadītie gadi ir snieguši vērtīgu pieredzi un ļauj vieglāk pierast arī pie jaunā amata. Kopumā jāatzīst, ka pašreizējā darba specifika daudz neatšķiras no tās, kāda jau bija, strādājot iepriekšējā amatā, vienīgi darba kļuvis vairāk un klāt nākusi lielāka atbildība. Papildus nākas arī vairāk iepazīt Varakļānu pagasta teritoriju un tās iedzīvotājus. Katrā pārvaldē strādāju uz pusslodzi.
– Kā paši iedzīvotāji uztver pārmaiņas pašvaldībā? Viņi jau ir pieraduši, ka pagasta padomes vietā šobrīd ir pārvalde?
– Šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķis un nosacījums bija neradīt jaunveidoto novadu iedzīvotājiem neērtības. Šīm izmaiņām nevajadzēja negatīvi atsaukties uz viņu ikdienas dzīvi, pašvaldībā saņemamo pakalpojumu kvalitāti utt. Kopumā tas tā arī ir noticis. Iegūt izziņas, veikt maksājumus un saņemt lielāko daļu to pakalpojumu, kurus iedzīvotāji pagastu padomēs varēja saņemt līdz šim, var arī tagad. Protams, lielākās izmaiņas ir ieviesusi ekonomiskā situācija. Piemēram, pārvaldes darbinieki strādā uz pusslodzi un nepilnu darba laiku. Pie tā iedzīvotājiem būs jāpierod. Mēs gan esam centušies darba laikus sadalīt tā, lai pārvalde būtu atvērta katru dienu un iedzīvotāji savus jautājumus varētu kārtot operatīvi.
– Kādi šobrīd ir galvenie veicamie darbi Murmastienes un Varakļānu pagastā? Vai ierobežota finansējuma apstākļos maz ir iespējams kaut daļu no iecerētā paveikt?
– Šobrīd pats būtiskākais ir turpināt jau pagājušajā gadā iesāktos darbus, un tādu abos pagastos ir ļoti daudz. Kopumā Murmastienes un Varakļānu pagasta teritorijās ir jārealizē 7 projekti (Murmastienē – 4, bet Varakļānos – 3). To vidū ir atkritumu izgāztuves rekultivācija, ERAF atbalstīts ūdenssaimniecības attīstības projekts, datortehnikas iegāde Murmastienes pamatskolai u. c. Starp tiem ir arī Lauku atbalsta dienesta atbalstīts projekts par Murmastienes pagasta administratīvās ēkas rekonstrukciju un saieta zāles izbūvi. Mūsu pagastā jau kopš kolhozu juku laikiem nav bijis pašiem sava kultūras nama un līdz šim ir nācies izlīdzēties vien ar pamatskolas sporta zāli, tāpēc izstrādājām projektu par saieta zāles izbūvi. Sākotnēji bijām paredzējuši zāli veidot kā piebūvi pie esošās ēkas, taču pašreizējā ekonomiskā situācija, kā arī tas, ka neesam vēl saņēmuši Ls 200 000 dotāciju par pagastu apvienošanos novadā, liek šos plānus mainīt. Taču katrā ziņā jautājums par saieta zāles izbūvi ir aktuāls.
Kopumā šobrīd ir jāturpina tie darbi, kas ir aizsākti, bet, kas attiecas uz jauniem, ekonomiskā situācija neļauj būvēt pārdrošus plānus par pagastu teritoriju attīstību. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā pildīsies pašvaldības budžets un kāds būs nākamā gada valsts budžets. Pašvaldības iedzīvotāji to, ka situācija nav viegla, uztver ar izpratni un apzinās, ka straujus un būtiskus uzlabojumus tuvākajā laikā prognozēt nevar. Pašlaik varam tikai cerēt, ka no krīzes iziesim solītajā 2011. gadā, kas būtu ļoti optimistisks scenārijs.
Vienlaikus vēlējos pateikties jaunajai Varakļānu novada domei par izrādīto atbalstu novada lauku teritorijas skolām. Acīmredzot deputāti izprot skolu pastāvēšanas nepieciešamību, lai novadam būtu nākotne. Kā labu un arī ļoti vajadzīgu lēmumu es vērtēju lauku konsultanta štata vietas izveidi un finansēšanu, neatkarīgi no tā, vai valstij atradīsies līdzekļi šim mērķim. Šis cilvēks būs pieejams gan Varakļānu pilsētā, gan Varakļānu pagastā, gan Murmastienes pagastā. Zinu, ka daudzviet novadi izšķīrās par to, ka šādu amatu viņi nefinansēs, taču Varakļānu novadā, kur ir attīstīta lopkopība un graudkopība, lauku konsultants ir ļoti nepieciešams, jo ne vienmēr zemnieki var pašu spēkiem iegūt visu jaunāko informāciju.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.09.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto