Laiks ir nepielūdzams. Vēja spārniem jau aizsteigusies vasara, skolēni jau vairākas dienas mēro ceļu uz skolu, un arī pirmie gājputni jau devušies uz savām ziemošanas vietām. Kalendārs astronomiskā rudens iestāšanos gan vēl tikai pēc dažām nedēļām – 23. septembra naktī – vēstīs, bet daudziem vasara jau izsenis beidzas līdz ar 1. septembra atnākšanu un jaunā mācību gada sākumu, ko sabiedrība šogad pēc pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem jūnijā un tiem sekojošajiem skolotāju brīdinājumiem Zinību dienu sākt ar streiku un sēru atribūtiku gaidīja ar lielāku spriedzi nekā parasti, jo daudzām ģimenēm bija jādomā ne tikai, kā savilkt galus kopā un atrisināt finansiālās problēmas, lai sarūpētu visu skolai nepieciešamo, bet arī par to, kā rīkoties, ja tiks slēgta dzīvesvietai tuvākā skola un mazajiem ķipariem – pirmklasniekiem – būs jādodas tālākas skolas meklējumos.
Latvijā 1. septembrī durvis nevēra 52 skolas, vēl 115 mācību iestādes tika reorganizētas, bet Madonas novadā, tāpat citos bijušā Madonas rajona pagastos uz skolu visi devās ar ziediem rokās, bet pārliecības par to, ka tā būs arī nākamajos gados, gan nav. Skolu pastāvēšanu ar katru gadu aizvien vairāk apdraud skolēnu skaita samazināšanās. Ja izglītojamo skaits skolā vairs nesasniedz pussimtu, ja dažā pagastā gadā labi ja piedzimst viens vai divi bērni, ja 18 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz ārvalstīm „brīvprātīgi" darba meklējumos devušies tautieši atver svētdienas skolas un tur latviešu bērni latviešu valodu mācās jau kā otro, nevis vairs dzimto valodu, nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka ne tik tālā nākotnē skolas tomēr nāksies slēgt un reorganizēt arī mūsu pusē.
Svarīgi, lai šīs neizbēgamās reformas netiktu sasteigtas. Tam, protams, ir vajadzīgs laiks, uzņēmība un griba. Madonas novada domes deputātiem vismaz pēdējie divi nosacījumi ir. Izglītības komiteja deputāta Valda Vucāna vadībā, tāpat citi deputāti ļoti aktīvi strādā un par situāciju pagastos spriež, nevis raugoties no Madonas pakalnu augstumiem, bet izbraucot uz vietām.
Svarīgi, lai arī valdība un Saeima novada deputātiem dotu laiku un, izstrādājot nākamā gada budžetu, vēl vairāk nesamazinātu līdzšinējo finansējumu izglītības nozarē. Pretējā gadījumā pašvaldībām būs ļoti grūti izvairīties no tik radikāla soļa, kā skolu slēgšana mācību gada vidū. Gandrīz vai jāsaka, kā intervijā „Dienai" atzinis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs režisors Alvis Hermanis – tā vien prasās pēc jaunas Atmodas…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA