Aizvadītajā ceturtdienā, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis akcentēja vairākas tēmas: 2010. gada valsts budžeta veidošana un plānotās izmaiņas nodokļu politikā; izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas; starptautiskais aizdevums (tās pašas dienas vakarā gan kļuva skaidrs, ka SVF valde ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu kārtējā aizdevuma piešķiršanai 200 miljonu apmērā); kā arī ekonomikas stimulēšanas pasākumi un prognozes krīzes pārvarēšanai.
Attiecībā uz prognozēm, pēc premjera domām, ekonomikas atjaunošanās ir saistīta ar ekonomisko situāciju reģionā, ar to, kas notiks Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā utt. – Lielā mērā tā sāksies caur ārējo pieprasījumu, tāpēc prioritārais virziens ir atbalsts eksportspējīgām nozarēm, jo tieši caur eksportu atsāksies ekonomikas atjaunošanās. Atbilstoši pašreizējām prognozēm, ekonomikas izaugsme varētu atsākties 2010. gada 4. ceturksnī, – uzsvēra V. Dombrovskis.
Izmaiņas nodokļu politikā
– Koalīcijā ir apspriestas iespējamās izmaiņas nodokļu politikā, jo skaidrs, ka, pirms ķerties klāt pie budžeta izdevumu daļas un pie tā, cik daudz izdevumu būs jāsamazina, ir jābūt skaidrībā arī par to, kāda ir budžeta ieņēmumu daļa, – atzina premjers, piebilstot, ka būtiskākās izmaiņas, kas patlaban tiek apspriestas, skar nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
– Vienošanās, kas ir panākta, nosaka, ka Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus, kuri paredz proporcionālu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamajai platībai. Par konkrēto likmi tiek gatavoti aprēķini, bet tā nekādā ziņā nevarētu pārsniegt 0,4 procentus no kadastrālās vērtības, varbūt pat – vēl zemāka. Savukārt par nekustamā īpašuma nodokli zemei Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz, ka tas tiek palielināts līdz 1,5 procentiem (pašreizējā 1 procenta vietā) no kadastrālās vērtības. Bet vienlaicīgi tiek veikta kadastrālās vērtības aktualizācija, kas nozīmē tās vērtības samazināšanu, taču nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājuma pieaugums nevarēs būt lielāks par 25 procentiem, – skaidroja Ministru prezidents. Viņš norādīja, ka, nosakot neapliekamo minimumu, kā tas sākotnēji tika plānots, kam nepiemēro nodokli, bet vienlaikus dzīvojamajai platībai piemērojot nodokli 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības, nodokļu slogs būtiski pieaugtu, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, kurām objektīvi ir nepieciešama lielāka dzīvojamā platība, uzsverot, ka ir vienošanās šo nodokli izņemt no kopējās budžeta paketes un virzīt uz diskusiju Saeimā.
– Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli galvenās izmaiņas ir, ka ar 10 procentu nodokli tiks aplikts kapitāla pieaugums un kapitāla ienākums, tajā skaitā dividendes. Tiek pārskatīti arī atsevišķi nodokļu atvieglojumi un atjaunota 23 procentu likme pašnodarbinātajiem. Par citām izmaiņām nodokļu politikā, tajā skaitā par PVN un progresīvo nodokli, patlaban diskutēts netiek. Daudz kas atkarīgs no tā, kā virzīsies uz priekšu priekšlikumi attiecībā uz izdevumu samazināšanu, – apgalvoja premjers.
Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu, ka šajā smagajā ekonomiskajā situācijā varbūt vajadzētu domāt nevis par nodokļu palielināšanu, bet gan par to samazināšanu, kā to dara citas valstis, Ministru prezidents piekrita, ka tas būtu ļoti pozitīvi, ja pašreizējā situācijā varētu nodokļus samazināt un ar fiskālā stimula palīdzību cīnīties ar krīzi, bet to dara tās valstis, kuras treknajos gados ir realizējušas daudzmaz saprātīgu ekonomisko politiku. – Diemžēl Latvijā pat tad, kad izaugsme bija rakstāma ar divciparu skaitli, mēs nesabalansējām budžetu, tāpēc nav jābrīnās, ka mums tagad ir milzīgas problēmas ar budžetu. Un, neraugoties uz visiem iepriekšējās un arī šīs valdības nepopulārajiem lēmumiem, budžeta deficīts var sasniegt 10 procentu no iekšzemes kopprodukta, bet caur lielu budžeta deficītu mēs ļoti ātri uzkrājam valdības parādu, kas pēc tam jāfinansē un katru gadu jāmaksā procenti, – atzina V. Dombrovskis.
Reformas izglītībā un veselības aprūpē
– Izglītībā, kā zināms, notiek pāreja uz principu „nauda seko skolēnam" un vienlaicīgi – skolu tīkla optimizācija, jo, kā prognozē Izglītības ministrija, tuvāko 5 gadu laikā skolēnu skaits vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs turpinās samazināties un pēc 5 gadiem tas būs par 35 tūkstošiem mazāks nekā tagad, – premjers iezīmēja tendences izglītībā. – Tas nozīmē ne tikai to, ka skolēnu skaits ievērojami samazināsies, bet arī to, ka telpu piepildījums būs divreiz mazāks un izdevumi uz skolēnu būs divreiz lielāki. Līdz ar to diezgan neizbēgama ir skolu tīkla optimizācija, un attiecīgi tiks palielināta skolēnu un pedagogu attiecība. Šajā mācību gadā ir paredzēts, ka novados būs 8 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi, republikas nozīmes pilsētās – 10,2, vidēji – 9,21. Savukārt trīs gadu perspektīvā tiek plānots šo proporciju palielināt līdz 10 skolēniem novados un 12 – pilsētās. Patlaban ir saņemts pieteikums par 51 skolas slēgšanu un 115 skolu reorganizāciju, kā rezultātā tiks izveidotas 62 izglītības iestādes, kā arī 2 pieteikumi par pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu. Runājot par pedagogu samaksu – minimālā likme par 21 kontaktstundu būs 250 latu, tiek plānotas arī esošās piemaksas par darbu labošanu, audzināšanu utt., – norādīja V. Dombrovskis.
Pēdējos mēnešos krasi ir saasinājies jautājums saistībā ar veselības aprūpi. – Kopumā arī veselības aprūpes sistēmā tiek veikta slimnīcu skaita optimizācija jeb īstenots tā saucamais māsterplāns, kā rezultātā ir plānots slimnīcu skaitu samazināt no 59 uz 24. Šie skaitļi gan vēl var tikt koriģēti. Problēma ir finansējuma samazinājums, kas tika noteikts budžeta grozījumos. Veselības ministrijas budžetā tas neproporcionāli tika novirzīts uz slimnīcu finansējuma samazinājumu, un šī situācija pašreiz tiek koriģēta. Valdība jau ir pieņēmusi vairākus lēmumus, paredzot līdzekļu pārdali par labu slimnīcām veselības aprūpes budžeta ietvaros, un veselības aprūpei šogad būs pieejami vēl papildu līdzekļi tā saucamā sociālās drošības spilvena ietvaros, kas gan ir saistīts ar Pasaules bankas aizdevuma saņemšanu, – atzina premjers.
Tiek domāts par ekonomikas stimulēšanu
Premjers uzsvēra, ka plānotas vairākas izmaiņas nodokļu politikā, kas būtu uzņēmējiem draudzīgas, solītā atbalsta programma mikrouzņēmumiem. – Jau no 1. jūnija darbojas eksportkredītu garantiju sistēma. Kopumā šogad var plānot, ka šiem mērķiem tiks novirzīti apmēram 40 miljoni latu no ES fondu un Latvijas līdzfinansējuma līdzekļiem. Reāli kopš aprīļa sākusi darboties mājokļu siltināšanas programma. Šai programmai ir vairākas pozitīvās iezīmes. Tā vienlaicīgi veicina ekonomisko aktivitāti īstermiņā (celtniekiem ir darbs) un ļauj taupīt līdzekļus ilgtermiņā, jo, uzlabojot energoefektivitāti, tiek ietaupīti līdzekļi par siltumapgādi. Ir pieejamas uzņēmējdarbības kreditēšanas programmas Hipotēku un zemes bankā, kur kopējais finansējuma apjoms kredītiem ir 200 miljoni latu. Ir arī paredzēta aizdevumu programma atbalstam pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (kopējais finansējums 14,3 miljoni latu, un jau šogad būs pieejami 1,4 miljoni latu), – premjers uzskaitīja galvenos ekonomikas stimulēšanas virzienus un piebilda, ka valdība gandrīz katrā sēdē pieņem lēmumus, kas saistīti ar dažāda veida administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanu, vai tās būtu prasības attiecībā uz būvniecību vai pārtikas tirdzniecību, vai viesnīcu sektoru.
– Valdības virsuzdevums paralēli budžeta izdevumu samazināšanai, lai savestu kārtībā finanses, paralēli visiem sociālās drošības spilvena pasākumiem tomēr ir esošo līdzekļu ietvaros strādāt pie ekonomikas atveseļošanas, – pauda V. Dombrovskis.
Budžets ir vajadzīgs visiem
Atbildot uz reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumu par koalīcijas stabilitāti patlaban, premjers atzina, ka diskusijas par 2010. gada budžetu notiek pietiekami smagi. – Tas, ko mēs redzam, ka arī Tautas partija ir ieņēmusi tādu pozīciju, ka, no vienas puses, par visu ceļ iebildumus, bet, no otras puses, visiem sūdzas, ka nekas nevirzās uz priekšu. Redzam, ka šis process ir smags, un atsevišķu koalīcijas partneru uzvedība to padara vēl tikai sarežģītāku, – viņš uzsvēra, tajā pašā laikā norādot, ka nākamā gada budžets visiem ir nepieciešams: – Mana prognoze ir, ka budžets tomēr tiks pieņemts, jo galu galā tiem, kas staigā riņķī un čukstas, sakot – gaidiet oktobri novembri (tad koalīcija sabruks), jau arī tas budžets ir vajadzīgs. Diemžēl budžetam ir spiediens no divām pusēm: no vienas puses, spiediens ir no starptautiskajiem aizdevējiem samazināt izdevumus un budžeta deficītu, no otras puses, spiediens ir no sabiedrības, ka visiem jau ir apnikusi tā izdevumu samazināšana un nodokļu celšana. Sarežģītākais uzdevums būs šos abus spiedienus sabalansēt tā, lai, no vienas puses, nodrošinātu sociālo mieru un, no otras puses, nodrošinātu starptautiskā aizdevuma tālāku saņemšanu.
Attiecībā uz budžeta pieņemšanas termiņu – likums nosaka, ka tas jāpieņem 1. oktobrī. Patlaban Saeima gatavo grozījumus, lai to noteiktu 1. novembrī, jo jau divus pēdējos gadus budžets paredzētajā termiņā nav apstiprināts. Piedevām septembra beigās oktobra sākumā ir plānota SVF un EK misija, kurā par šiem budžeta jautājumiem tiks runāts.
Palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvars
Žurnālisti vēlējās arī zināt, kas tiek darīts, lai tik daudz nodokļu neaizietu garām Valsts kasei. Premjers atzina, ka šīs problēmas ir pieaugušas tieši pēdējā gada laikā: – Ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvars, un tas lielā mērā saistīts ar kopējo situāciju tautsaimniecībā. Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai ir uzdots aktivizēt darbu divos virzienos. Pirmais – „aplokšņu algu" un nelegālās nodarbinātības apkarošana. Parastā shēma šobrīd ir, ka uzņēmēji fiktīvi atlaiž savus darbiniekus, tie saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina nelegāli strādāt. Otrs darba virziens – nelegālas tirdzniecības ar akcīzes precēm ierobežošana. Valdība, piemēram, ir pieņēmusi lēmumu ierobežot cigarešu daudzuma ievešanu no kaimiņvalstīm – no 200 uz 40 reizi diennaktī.
Premjers atbildēja arī uz citiem žurnālistus interesējošiem jautājumiem.
Autore: BAIBA MIGLONE
Valsts kancelejas foto