Redakcijā saņēmām vēstuli no kādas lasītājas, kas vēlējās izteikt savu sašutumu par apkalpošanu bērnu veikalā pirkumiem, kuri iegādāti par Madonas slimnīcas dāvināto dāvanu karti.
"Mēs vēlētos teikt Madonas slimnīcai lielum lielu paldies par Ls 50 dāvanu karti veikalā „Bērnu pasaule" jaunajiem vecākiem. Manam brālim tikko piedzima meitiņa, un mēs (es, jaunais tētis, jaunā omīte un pusbrālis) 22. augustā no rīta iegriezāmies „Bērnu pasaulē", lai nopirktu mazajai gultas matracīti un dažus sīkumus, kas vēl bija nepieciešami, jo pārējais jau bija sagādāts. Diemžēl mūsu labo garastāvokli izbojāja kāda jauna pārdevēja.
Viss sākās ar to, ka jaunais tētis un pusbrālis visu jau bija sapirkuši un no dāvanu kartes vēl bija palikuši Ls 3,90, viņi smejoties pateica, ka jāpērk bumbiņpistole, bet tad iedomājās, ka varētu nopirkt mīksto mantiņu. Pārdevējai kaut kas nepatika, un viņa sāka aizrādīt, kā tā dāvanu karte būtu jātērē. Viņas garastāvoklis, jau mums ienākot, bija īgns, bet ar kādām tiesībām viņa var teikt, ko drīkst pirkt un ko nedrīkst? Tas ir tikai loģiski, ka jaunais tētis bija priecīgs, viņš visu nepieciešamo bija sapircis, līdz pārdevēja sāka netaktiski aizrādīt. Es teiktu, ka šāds cilvēks ar tik neizturīgiem nerviem un nekādu saprašanu par to, kā ir jāstrādā ar klientiem, manuprāt, nedrīkstētu strādāt par pārdevēju. Pēc tam viņa sāka apvainot arī citus klientus, jo klienti neesot nekāda Dieva dāvana un viņa par to neko nesaņemot pretī. Tā viņa, mūs apvainojot, sāka sūdzēties par savu darbu. Tad es viņai pateicu, lai vēl priecājas par to, ka viņai ir darbs un maksā algu. Pēc tā viņa vismaz apklusa. Veikalam taču ir jāvēlas, lai pie viņiem klienti atgrieztos, bet mēs un mūsu ģimene saviem draugiem tur neieteiksim iepirkties. Es saprotu, ka pārdevēja arī ir tikai cilvēks, bet mēs viņai neko nepārmetām līdz brīdim, kad viņa sāka pārmest mums. Man māsa arī bija pārdevēja, un es zinu, ka tas ir smags darbs, bet tāpēc jau nevajag pārmest nezin ko klientiem un pēc tam vaimanāt.
Ar tādu garastāvokli mums nācās atgriezties slimnīcā pie jaunās māmiņas. Viss labais garastāvoklis un prieks bija pazudis. Pārdevējas vārdu un arī veikala vadītājas telefona numuru mēs dabūjām no citas pārdevējas, taču ar veikala vadītāju mums vēl neizdevās sazināties.
Ar cieņu, jaunie vecāki un ģimene"
Komentāru par incidentu un to, kāpēc radušās domstarpības, lūdzām veikala „Bērnu pasaule" pārdevējai, kas tajā bija iesaistīta. Viņa atklāja savu versiju par notikušo: – Ienāca klienti, staigāja pa veikalu, kad kaut ko piedāvāju – viņiem neko nevajagot, jo vīrietis strādā ārzemēs un visa kā pietiek. Piedāvāju spilvenu un segu, sākumā atteica, ka nevajagot. Paņēma gultasveļu un tomēr klāt arī iepriekš ieteikto. Beigās salasīja vairākas preces, un pāri palika nepilni četri lati. Viņi saka: dodiet pistoli ar bumbiņām. Es atbildēju, ka viņiem taču dāvanu karte ir domāta mazam bērnam. Viņi esot tikai pajokojuši. Ieteicu tālāk, ka var paņemt kādu grabulīti mazajam. Tad arī sākās: jūs esat pārdevēja, jums te būtu tikai jāstāv un jāsmaida, beigās klients – tētis mani pasūtīja rupjiem vārdiem visu cilvēku priekšā un aizgāja prom. Palika sieviete, kura jau tajā dienā piedraudēja, ka rakstīs sūdzības.
Apsvērums pārdevējas ieteikumos nav bijis kaut ko aizliegt, bet gan tīri no cilvēcīgā viedokļa norādīt, ka dāvanu karte ir domāta jaundzimušajam un varbūt tomēr ir noderīgākas lietas, kas būs nepieciešamas. Viņai blakus bijusi gan otra pārdevēja, gan citi apmeklētāji, kuri visi bijuši liecinieki viņas virzienā veltītām rupjībām, pati pārdevēja līdz tādam līmenim neesot nolaidusies.
– Iespējams, ka tiešām pārdevējiem šobrīd jābūt kā robotiem. Es uzskatu, ko arī pateicu klientiem, ka slimnīca viņiem ir nākusi pretī, tāpēc grūtajos laikos to vajadzētu novērtēt. Par darbu neizteicu nekādas sūdzības. Uz apvainojumu „jūs te tāda un šitāda pārdevēja" atbildēju, ka viņi kā klienti arī nav Dieva dāvana. Protams, klientam vienmēr taisnība, taču tas nedod viņiem tiesības izteikt rupjības, – norādīja incidentā iesaistītā pārdevēja.
Ekonomiski grūtais laiks, iespējams, ir viens no veidiem, kā radīt situāciju, kad klienta ieiešana veikalā vien jau uzskatāma par pagodinājumu. Tāpat interesanti šķiet tas, ka kašķis būtībā radies dēļ Ls 3,90 vai, pareizāk sakot, veida, kā šo naudu notērēt. Jāatgādina gan, ka šāda veida pistoles, kādu jokojot teicās pirkt klienti, vismaz līdz trīs gadu vecumam būtu aizliegts dot bērnam. Vai tad arī alkoholu būtu likumīgi pārdot pilngadīgajam, zinot, ka tas tiks tālāk nodots nepilngadīgajam? Domājams, jebkuram jaundzimušajam noderētu lieka pamperu paka vai lācītis.
Veikala „Bērnu pasaule" vadītāja Valentīna Kan atzina, ka pārdevējai nav bijusi taisnība: – Saprotu, ka pārdevēja arī ir tikai cilvēks, bet darba specifika tomēr ir tāda, ka jābūt ļoti pieklājīgam. Pārdevējai nebija tiesību radīt domstarpības. Pat ja pircējam ir slikts garastāvoklis, viņam ir taisnība. Varētu teikt, ka šeit satikās divi spēcīgi raksturi.
Šiem klientiem, kurus aizskāra pārdevējas teiktais, firmas un kolektīva vārdā vēlētos atvainoties. Šādas situācijas vairs neatkārtosies, jo izšķīros par labu pārdevējas atlaišanai. Ar viņu arī iepriekš ir bijušas dažas domstarpības.
Autore: LAURA VOITIŅA