Pirms 20 gadiem 23. augustā 2 miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cilvēku sadevās rokās, izveidojot apmēram 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā. „Baltijas ceļa" dalībnieki toreiz teica cits citam: „Par brīvību – jūsu un mūsu! Par cieņu pret nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos, dzimto valodu un dzimto zemi!"
Šogad, augustā, pieminot šos vēsturiskos notikumus, visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties skrējienā „Sirdspuksti Baltijai". Arī mūsu, Praulienas, pamatskolas nākamie pirmklasnieki, audzinātājas Anitas Melnupas un savu vecāku mudināti, bija gatavi tajā piedalīties. Domāju, tā bija iespēja ikvienam – mazam, lielam – vēlreiz vai no jauna piedzīvot savu „Baltijas ceļu" un apliecināt vienotību, kā arī gatavību turpmāko izaicinājumu pārvarēšanai. Tas būs arī aizsākums skaistai skolas un klases aktivitātei, kas laika gaitā var izveidoties par tradīciju, jo skrējienā piedalījās arī skolotājas šā gada 9. klases absolventi Normunds, Artūrs, Līga un Anda.
Vispirms bērni tika mudināti domāt, vai paši īsti apzinās, kas ir vienotība. Lai to saprastu, tas tomēr ir jāpiedzīvo un jāizjūt katram pašam. Vienotības skrējiens 10 pirmklasniekiem galvenokārt bija satraucošs piedzīvojums, atklājums un savu spēku pārbaudījums. Domāju, ka tikai pēc tam, redzot un jūtot skrējiena dalībnieku pacilājošo noskaņojumu, bērni apjauta arī piederību savai skolai, pagastam, savai zemei – caur izjūtām, emocijām, sirdspukstiem. Viņi stafetē „Sirdspuksti Baltijai" skrēja ceļa 312. kilometru, kas bija netālu no Cēsu un Pleskavas šosejas krustojuma pie Amatas upes tilta. Visi saprata, ka ikviens ir gaidīts, ikviens ir vajadzīgs. Nav svarīgi, vai tie būtu noskrietie kilometri vai desmiti soļu. Šeit arī skolēni nonāca pie vienotības apjausmas. Šeit saprata arī to, ka būs aizsākusies īsta klasesbiedru draudzība, kas turpināsies visus nākamos deviņus gadus, kad ikviens ar lepnumu varēs teikt: „Un mēs arī bijām tur! Mēs arī skrējām…"
Mēs ģeogrāfiski neiekļāvāmies teritorijā, kur notika „Baltijas ceļam" veltītais skrējiens un citas aktivitātes, uz turieni bija jābrauc, tāpēc paldies visiem bērnu vecākiem, kas ar lielu prieku atbalstīja šo pasākumu. Paldies autobusa šoferītim Valdim Ogorodņikovam. Paldies skolotājai Anitai Melnupai, kas māca saviem audzēkņiem cieņu pret tautas vēsturi, pienākumu pret rītdienu, mīlestību pret savu zemi.
Autore: MĀRA LILITA LAPIŅA,
Praulienas pamatskolas
direktora vietniece audzināšanas darbā