Iepriekš jau iesākām pārskatu par pagājušajā trešdienā notikušo diskusiju par izglītību „Atbalsta formas/veidi Latvijas skolām reformu laikā". Katram klātesošajam bija sava problēma, jautājums vai ideja, kas tuvāki, taču visus vienoja interese par to, kā noturēt izglītību vismaz līdzšinējā līmenī, kā risināt finanšu jautājumus un kāda nākotne sagaida izglītības sistēmu un tās jomā strādājošos.
Pasākumu rīkoja Valsts prezidents un Stratēģiskās analīzes komiteja (SAK), Madonā diskusijas moderators bija SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis. Forumā izskanējušās idejas un ieteikumi tālākskatīšanai tika nodoti Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, ar cerību, ka kādu no tām varēs ieviest dzīvē.
Jau zināms, ka klātesošie sadalījās trīs darba grupās, lai pārspriestu sev interesējošākos jautājumus: saimniecisko darbu, interešu un profesionālo izglītību vai vispārējo izglītību.
Patlaban jau ir apkopotas forumā piedāvātās idejas, Latvijā kopumā dominēja idejas par to, kā uzlabot iestāžu saimnieciskos un motivācijas jautājumus. Taču, kāda patlaban ir situācija Madonas novadā izglītības jomā un ar kādām domām tiks sagaidīts 1. septembris, kāda ir labā pieredze mūsu pusē un kādi ieteikumi izskanēja forumā, tie ir jautājumi, kas interesē arī "Stara" lasītājus.
Šābrīža situācija
Foruma pirmajā daļā, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar pozitīviem piemēriem izglītības jomā novadā un tika nosprausti jautājumi un mērķi, Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) direktore, Madonas novada domes deputāte Vanda Maderniece raksturoja pašreizējo situāciju: – Patlaban novadā ir 18 skolu, no kurām 5 – vidusskolas, tai skaitā arī vakara un neklātienes vidusskola. Programmu realizēšanā vairs nav iekļauta samaksa skolotājiem par gatavošanos stundām, konsultācijām un burtnīcu labošanu. Ņemot vērā principu „nauda seko skolēnam", izrēķinātais koeficients sākumskolā ir 0,75 uz katru skolēnu, pamatskolā – 1, vidusskolā – 1,25. Pārrēķinot uz mūsu skolēnu skaitu, kāds ir katrā skolā, rodas noteikts likmju skaits. Ir skolas, kurās ir pārpalikums, ja apmaksājam tikai stundas, un ir skolas ar mīnusa zīmi – tādas ir 10. Ar plusiem centāmies segt mīnusus, lai varētu saglabāt visas skolas. Ja skatāmies pamatskolas, reālais skolēnu skaits, piemēram, Degumnieku pamatskolā ir 84, bet, sarēķinot ar koeficientu, iznāk, ka nauda tiek iedota tikai 78 skolēnu apmācībai. Piemēram, Madonas pilsētas 2. vidusskolai ir 390 skolēnu, nauda tiek iedota 414. Tādi skaitļi radušies tāpēc, ka tur ir arī vidusskolas klases.
Ilgi esot domāts par to, ko darīt ar klases audzināšanu. Tā kā par to skolotājiem netiek maksāts, neesot iespējams piespiest skolotājus to darīt. Esot rasts šāds risinājums: klasēs, kur ir līdz 15 skolēnu, tiks apmaksāta viena stunda nedēļā, bet klasēs, kur skolēnu ir vairāk – 2 stundas nedēļā. Vanda Maderniece turpināja: – Direktoru sanāksmē vienojāmies, ka visās skolās nedaudz tarificēsim konsultācijas. Varbūt tieši tajos mācību priekšmetos, kur ir arī burtnīcu labošana. Tas tiks darīts tāpēc, lai neciestu tie skolotāji, kas reāli strādā vairāk. Tālāk – par administrācijas izmaksām. 15% no tiem līdzekļiem, kas pienākas uz skolēnu skaitu katrā skolā, tiek novirzīti administrācijas izmaksām. Katrai skolai jāizlemj pašai, kā rīkoties šajā situācijā, jo reāli mazāku skolu bibliotekāriem, direktoru vietniekiem nepietiek atalgojumam. Lielajās skolās varētu samazināt bibliotekāru un vietnieku likmes. Piemēram, MVĢ ir saglabāta metodiķa likme, jo tiek veikts metodiskais darbs.
Jāsamazina saimnieciskie izdevumi
Madonas novada domes izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājs Valdis Vucāns akcentēja atšķirības starp valsts un pašvaldības finansējumu izglītības jomā: – Valsts finansējumu mēs ietekmēt nevaram, taču pašvaldības finansējumā varam veikt daudzas izmaiņas. Saimnieciskajā ziņā ir liels darbs, lai iegūtu vēlamo rezultātu, bet faktiski vairs nav laika, jo 2010. gadā mums ir jābūt reālai izmaksu ekonomijai. Tas vajadzīgs tāpēc, lai varētu nodrošināt visu skolu darbību. Ja šī samazinājuma nebūs, tad nākotnē to vairs nespēsim darīt. Pilnīgi droši zinām, ka ir vajadzīga nauda skolu apkurei, elektrībai u. c. saimnieciskajām lietām, bet, to visu samaksājot, mums nepaliek naudas, piemēram, pulciņiem. Tāpēc daudzas skolas jau pēcpusdienās būs tukšas, kaut gan ēkās ir ieguldīti līdzekļi remontos, tās būs sakurinātas. Ir jāpanāk, ka saimnieciskās izmaksas ir mazākas, jo finansējums ir jānovirza arī mākslas un mūzikas skolām, kas arī ir ļoti svarīgas bērnu izglītošanās procesā. Tā kā pašvaldības pārziņā nesen nonāca Dzelzavas speciālā internātpamatskola, ir izveidojusies tāda interesanta situācija, ka vienā pagalmā atrodas divas saimniecisko dzīvi atsevišķi nodrošinošas iestādes. Situācija pagastos ir ļoti dažāda, taču pagaidām nesteigsimies ar iestāžu apvienošanu, jo nākotnes perspektīvā tam nevarētu būt pārāk pozitīvas sekas. Patlaban ekonomēsim ar ikdienas izdevumiem. Izglītības iestāde ir nepieciešama katrā apdzīvotā vietā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.08.2009
Autore: LAURA VOITIŅA