Atzīmējot "Baltijas ceļa" divdesmitgadi, Lietuva, Latvija un Igaunija rīkoja kopēju skrējienu, kas 22. augustā sākās Lietuvā un Igaunijā, bet 23. augustā finišēja Rīgā. Pasākumā piedalījās ļoti daudzi visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji. Sevišķi kupls bija Latvijas skrējēju pulks. Šim notikumam par godu arī Barkavā tika rīkots pasākums "Sirdspuksti Baltijai 2009 Barkavā". Tas notika 23. augusta novakarē, laikā, kad lielā skrējiena dalībnieki tuvojās galamērķim.
Sākumā sapulcējušos uzrunāja Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Staņislavs Smelters, kas pēc īsiem ievadvārdiem aicināja visus sadoties rokās. Tā, rokās sadevušies, noklausījāmies gan viņa uzrunu, gan arī Barkavas pamatskolas vēstures skolotājas Janīnas Liepiņas uzrunu. Viņa runāja par apstākļiem, kas izraisīja "Baltijas ceļa" veidošanu pirms 20 gadiem, kā galveno apstākli nosaucot "Molotova-Ribentropa" paktu un mūsu "lielā kaimiņa" imperiālistiski agresīvos centienus.
Kaut arī līņāja neliels lietutiņš, maza grupiņa skrējēju ar Latvijas karogu priekšgalā devās apmēram kilometru garā skrējienā pa Barkavu. Skrējējus sagaidīja ar mūziku un aplausiem.
Te jāpiebilst, ka visu pasākuma laiku mūs priecēja mūziķi – Kristaps Vēvers ar grupu.
Turpinājumā visi dalībnieki, sadevušies rokās, izvietojās uz laukuma no zaļumiem un ziediem izveidotā Latvijas kontūrā, blakus plīvoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karogi. Viņiem pievienojās arī grupiņa lielā skrējiena dalībnieku, kas dalījās iespaidos par skrējiena norisi pie Siguldas. Tālāk ar Ulda Marhilēviča dziesmu "Liesmiņa" mūs iepriecināja Sintija Veipa ar dēliņu Edgaru. Dziesmas izskaņā Edgariņš savu "liesmiņu" nolika Latvijas kontūrā iezīmētā vietā, kur apmēram atrodas mūsu Barkava un kur lepni ar Latvijas karogu rokās stāvēja arī Barkavas skrējēju grupiņas favorīts. Tas bija ļoti aizkustinošs mirklis.
Liels prieks, ka skrējienam atsaucās jaunieši, jo tas liecina, ka arī mūsu pagastā ir patriotiski noskaņoti cilvēki, neraugoties uz to, kas notiek valstī un ko runā par Latviju. Lai arī daudzi aizbrauc uz ārzemēm, mums paliek jaunieši, kuriem gan skolā, gan mājās ir stāstīts par to, cik svarīgs visiem bija "Baltijas ceļš" un ko ne tikai valstij, bet arī mūsu pagastam nozīmē vienotības skrējiens.
Prieks, ka, uzmundrinot jauniešus, kopā ar viņiem skrēja arī Barkavas bibliotēkas vadītāja Rita Moroza.
Pasākumu noslēdzām, uz lielā ekrāna noskatoties "Sirdspukstu Baltijai" beigu daļu pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Manuprāt, vienotības skrējiens ilgi saglabāsies barkaviešu atmiņā.
Autors: ROBERTS VEIPS,
pasākuma dalībnieks
ZELTĪTES VEIPAS foto