Šosvētdien mēs atcerēsimies (dažs varbūt nevēlēsies to darīt) Molotova-Ribentropa (saukta arī par Staļina-Hitlera) pakta, kura oficiālais nosaukums ir „Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS", noslēgšanas 70. gadadienu.
Tie, kas kaut nedaudz ir iepazinuši Otrā pasaules kara vēsturi, sapratīs, cik liela nozīme kara izraisīšanā bija šim dokumentam. Divas lielvaras (turot dunčus aiz muguras) vienkārši paspieda viena otrai roku un vienojās par kopīgu „dzīves telpas paplašināšanu" vienā gadījumā uz austrumiem, otrā – uz rietumiem. Kā zināms, vēsturi raksta uzvarētāji un tos netiesā. Diemžēl cilvēks, kurš kādā konkrētā situācijā noliedz, ka būtu rīkojies nepareizi, gluži otrādi, lepojas ar savu rīcību, ir tendēts līdzīgas situācijas gadījumā rīkoties tāpat. Vācija, kas Otro pasaules karu zaudēja, ir atzinusi savas kļūdas un pieļautos noziegumus, taču Krievija, kas ir PSRS tiesību pārmantotāja, diemžēl joprojām stingri stāv pozīcijā, ka tās iespaids uz Otro pasaules karu ir saistāms vienīgi ar Hitlera nacistiskās koalīcijas sagrāvi un Eiropas atbrīvošanu no nacistu jūga, aizmirstot, ka līdztekus tam PSRS kara (kura aizsākšanā ir vainojama arī pati Padomju savienība) laikā izvērsa genocīdu pret tām tautām, kuras „atbrīvoja". Savulaik pēc Staļina nāves Hruščova atkusnī un 90. gadu sākumā bija vērojams zināms staļiniskā režīma un tā pastrādāto noziegumu, vispirms jau pret savu tautu, nosodījums, bet šobrīd Krievijā atdzimst viss, ar ko savulaik tā lepojās „tautu tēvs". Kā zināms, uz zemapziņu visiedarbīgāk darbojas simboli, un tieši simbolu līmenī šobrīd notiek visaptveroša staļiniskā režīma atmoda. Jaunu tekstu ir ieguvusi PSRS himna, militārās parādes Sarkanajā laukumā tiek iestudētas pēc labākajām padomju tradīcijām, sociālisma simboli uzfrišinātā veidā iegūst otro elpu. Dzīvojot vidē, kur nosodāmais netiek nosodīts, tiek kropļota realitāte un vēstures uztvere.
Diemžēl šo tekstu nevar attiecināt tikai uz pašu Krieviju. Šotrešdien „Baltijas forumā" rīkotajā diskusijā par Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenajiem protokoliem lielākā daļa runātāju centās attaisnot Molotova-Ribentropa pakta un tā protokolu noslēgšanu, uzsverot, ka PSRS tādējādi centusies „attālināt karu". Izskanēja arī viedoklis, ka Latvija un abas pārējās Baltijas valstis pašas vainojamas, ka anektētas PSRS sastāvā. Tika nonākts pat līdz apgalvojumam, ka ir apšaubāmi, vai vispār šāds Molotova-Ribentropa pakts un tā protokoli pastāv. Starp citu, šis apgalvojums pieder kādas privātskolas vēstures skolotājam. Cilvēkam, kurš māca bērniem vēsturi. Uzvarētāju vēsturi.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS