11. augusta republikas avīzes nepārprotami vēstīja, ka tuvojas 10. Saeimas vēlēšanu laiks. Jau tūlīt pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās runas par partiju konsolidēšanos un labējo, latvisko partiju vienota bloka veidošanas nepieciešamību. Laikraksti "Latvijas Avīze" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" nu jau sākuši ieskicēt soļus ceļā uz šo procesu, kā arī diskusiju par partiju sistēmu Latvijā un iespējamajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu kārtībā.
Vispirms par NRA publicēto Māra Krautmaņa rakstu "Cīņā par balto zirgu", kas veltīts laikraksta "Diena" bijušās ilggadējās redaktores Sarmītes Ēlertes pēdējā laika aktivitātēm. Raksts ir pamatīgi ass, vērsts pret bijušo konkurējošā izdevuma vadītāju. Izrādās, S. Ēlerte nākusi klajā ar vēstījumu, ka labprāt piedalīsies labējo partiju konsolidācijas procesā, uzņemoties triju politisko spēku – "Jaunā laika", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai" – apvienošanu. Uzsvērta Ēlertes darbošanās Sorosa politiskajā apvienībā un Sorosa tendence – neciest nacionālu valsti. Kā lai savieno šīs sorosiešu īpašības ar labējo partiju apvienošanās ideju? Raksta autors ar ironiju vērtē S. Ēlertes iespējas nostāties jaunās politisko spēku apvienības priekšgalā, respektīvi – iejāt 10. Saeimā balta zirga mugurā.
"Latvijas Avīzē" savukārt publicēta plaša intervija ar partijas "Pilsoniskā savienība" līderi Ģirtu Valdi Kristovski, galveno uzmanību veltījot viņa partijas ciešajai saistībai ar "Jaunā laika" iecerēto labējo spēku tuvināšanās mēģinājumu. Abu partiju sarunas un partnerība esot līdzvērtīga, veidojot savā ziņā kodolu, bet neizslēdzot arī sarunas ar citām ieinteresētajām pusēm. Uz jautājumu par "trešo personu" (Sarmītes Ēlertes personā), kā arī "Sabiedrības citai politikai" iesaistīšanu sarunās Ģ. V. Kristovskis atsaucas labvēlīgi, jo esot taču jāveido latviešu labējo partiju apvienība, tā sakot – latvieši pret "Saskaņas centru", cerot saņemt vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu. Uz V. Krustiņa uzdoto jautājumu, vai TP un ZZS neesot uzskatāmi par gluži "labiem" latviešiem, Ģ. V. Kristovskis atbildējis izvairīgi, jo arī latviskajā spārnā notikšot politiķu sijāšana un sagrupēšana pēc "nopelniem" – ejot uz vēlēšanām, būšot patiesi sīva cīņa.
Šajā pašā "Latvijas Avīzes" numurā lasītāju aptaujas rubrikā analizēti viedokļi par to, kas būtu maināms partiju sistēmā Latvijā. Iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka pašreizējo partiju sistēmu pozitīvi vērtē tikai 2,7%, bet 74,3% iedzīvotāju neapmierina Latvijas partiju sistēma. Visi aptaujātie lasītāji atzīst, ka partiju ir par daudz un to programmas bieži vien atkārtojas. Vairākkārt izvirzīts pat divpartiju sistēmas variants (līdzīgi kā ASV vai arī liberālo un konservatīvo spēku variants). Vairāki aptaujātie (mājsaimniece Aina Kārkliņa, pensionāre Biruta Līdumniece u. c.) atbalsta nepieciešamību vēlēšanās balsot par atsevišķiem cilvēkiem no dažādiem sarakstiem, kā arī pieprasa palielināt partiju reģistrēšanai nepieciešamo biedru skaitu līdz 3-5 tūkstošiem cilvēku. Tie visi ir labi un vērā ņemami ieteikumi, un galvenais, kas uzsvērts rubrikas apakšvirsrakstā, – izbeigt "savas partijas cilvēku bāšanu amatos".
Žurnālists Ģirts Zvirbulis "Latvijas Avīzes" 4. lappusē uzsvēris, ka vēlēšanu sistēmu tik drīz negrozīs, jo Saeimā par vēlēšanu sistēmas reformu pat nav sākusies nopietna diskusija, lai gan plaša ir cilvēku neapmierinātība sakarā ar balsošanu tikai par kādu vienu noteiktu sarakstu. Tiek gan veidotas dažādas darba grupas un komitejas, kurām jāizstrādā savi motivēti priekšlikumi. No esošajiem viedokļiem tiek atbalstīts, ka Latvijā būtu jāpilnveido proporcionālās vēlēšanu sistēmas modulis, daļēji ieviešot mažoritārās vēlēšanu sistēmas principus, lai vēlētāji varētu nobalsot par vairāku sarakstu kandidātiem. Tiek noliegta pāreja uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kas ieviestu divu veidu deputātus – tautas ievēlētos un ar sarakstu ievēlētos, jo šāda sistēma varētu būt iznīcinoša latviskajām partijām.
Līdz 10. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par gadu. Tādēļ nupat presē iztirzātie jautājumi gan par politisko partiju struktūru, gan par vēlēšanu sistēmas kārtību prasa operatīvu risināšanu, uzklausot arī iedzīvotāju viedokļus.
Autors: ĀDOLFS BORBALS