Daudzi no mums ir saskārušies ar problēmu, kad īsā laika posmā nepieciešams atrast kādu specifisku informāciju, taču to, par spīti tam, ka ir pieejams internets un bibliotēka, nav iespējams izdarīt. Situācija nepatīkama. Taču tagad iedomāsimies, ka līdzīgā situācijā ir ģimenes ārsts, kas mūs ārstē. Pat visaugstākās klases mediķiem laiku pa laikam ir nepieciešama papildu informācija, lai viņi spētu pieņemt viskvalitatīvākos lēmumus saistībā ar diagnozes uzstādīšanu vai kādas slimības ārstēšanu.
Medicīna ir viena no jomām, kur izmaiņas un jauninājumi notiek pa mēnešiem, un vislielākās izmaiņas pēdējā desmitgadē ir skārušas komunikāciju jomu.
Izmantojot jaunās tehnoloģijas, veselības aprūpes speciālisti var ātri sazināties ar kolēģiem, lielā auditorijā sapulcējušies studenti var klausīties un skatīties pasniedzēja lekciju no attāluma vai vērot sarežģītas operācijas norisi citā pasaules malā, un pacients var sazināties ar savu ārstu. Lai izlasītu grāmatu, nav jānāk uz bibliotēku, lai atrastu nepieciešamo rakstu, nav jāpāršķirsta žurnālu kaudzes. Vai mediķim pietiek ar zināšanām, kas saņemtas studiju gados? Vai tiek izmantotas visas iespējas, lai iegūtu informāciju, kas ir ticama, balstīta uz pierādījumiem. Kur lai meklē šo informāciju?
Eksistē viedoklis, ka internetā var atrast visu. Tajā publicētās informācijas apjoms palielinās milzīgā ātrumā. Katrs var izveidot savu mājas lapu, blogu jeb emuāru un reklamēt sevi vai savas dziednieciskās spējas, taču svarīgākais ir neapmaldīties interneta plašumos un saprast, kur un kā meklējami materiāli, kam ir vērtība. To šonedēļ trīs dienu garumā, iesaistoties Eiropas Sociālā fonda finansētās un Latvijas Medicīnas bibliotēkas izstrādātās mācību programmas „Medicīnas informācijas meklēšana elektroniskajos resursos" ietvaros, centās apgūt 16 Madonas rajona mediķu.
Konkrētās programmas mērķis ir sniegt priekšstatu par medicīnas informācijas elektronisko resursu daudzveidību, ļaut interesentiem papildināt zināšanas par medicīnas informācijas meklēšanas iespējām internetā un pilnveidot praktiskās iemaņas darbā ar medicīnas elektroniskajiem resursiem. Vienlaikus apmācību laikā mediķi pilnveidos savas iemaņas darbā ar specializētām datubāzēm, lai tās vēlāk praktiski lietotu savā profesionālajā darbībā.
Jaunums, kas jau ilgi bija līdzās
Viena no programmas apmācību lektorēm Žaneta Brazdžiute norādīja, ka šobrīd ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka un viņa spējām mācīties un apgūt ko jaunu.
– Par spīti tam, ka valstī medicīnas nozarē šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir, informācijai vienmēr būs nozīme. Atskārsme, ka informācija ir pati vērtīgākā lieta pasaulē, pie mums vēl tikai ienāk. Nereti ārsti brīnās – „Kā? Mums tas viss jau ir? Kāpēc mēs to neizmantojam?". Tas ir līdzīgi kā ar internetu. Pasaulē tas ir kopš 70. gadiem, bet Latvijā to aktīvi izmanto tikai kopš 90. gadu vidus un beigām. Tas pats ir ar medicīnas datubāzēm, kas ir pieejamas jau vairāk nekā desmit gadu. Mediķi tās sāk apgūt tikai tagad. Lielākā problēma, kāpēc ģimenes ārsti savā ikdienas darbā aktīvi neizmanto interneta resursus, ir tā, ka viņiem ir milzīgas prakses un vienkārši pietrūkst tam laika. Viņiem ir jāārstē, jāglābj cilvēki. Es saredzu, ka šajā situācijā liels atbalsts varētu būt medicīnas māsas, kas ārstam palīdzētu ar tehniskiem jautājumiem. Mēs virzāmies uz to, ka māsiņu svarīgākais uzdevums būs apmācīt pacientu, kā viņam dzīvot. Mūsdienās pacienti arī ir kļuvuši gudrāki – izmanto pieejamos interneta resursus, čato ar citiem un nereti sniedz cits citam nepareizus padomus, kā ārstēties. Tādēļ ģimenes ārstam un medicīnas māsām jābūt lietas kursā par jaunāko, kas notiek medicīnas jomā, – pastāstīja Žaneta Brazdžiute.
Viņa uzsvēra, ka ārstam ir jāzina jaunākā informācija un pētījumi par to, kā ārstēt pacientu, jo klīniskie atklājumi un jaunas ārstniecības metodes medicīnā rodas nepārtraukti. Ir iespēja informāciju meklēt žurnālos un citā periodikā, taču tas prasa lielu laika patēriņu un negarantē, ka tiks iegūts pilnīgs ieskats problēmjautājumā. Alternatīva, ko savās apmācībās piedāvā arī Latvijas Medicīnas bibliotēkas lektores, ir plaši pieejamie interneta resursi, kur atrodamajās datubāzēs ir iespējams iegūt plašu materiālu klāstu līdz pat jaunākajam publicētajam rakstam. To apstiprināja arī otra apmācību lektore Iveta Prole.
– Ārzemēs studentiem jau no pirmā kursa paralēli ar medicīnas jomu saistītajām zināšanām tiek pasniegta arī specializēta datorprasmju apguve ar uzsvaru uz informācijas meklēšanu. Latvijā šiem kursiem ir ļoti liela atsaucība. No tā, ka ģimenes ārsti un medicīnas māsas iziet šo apmācību, lielākie ieguvēji nenoliedzami būs paši pacienti, jo viņu ārsti kļūs zinošāki. Tāpēc mums ir liels prieks, ka ārsti ir tik aktīvi un piesakās uz apmācību. Vērojot auditoriju, redzu, ka mediķi ir noskaņoti entuziastiski, smaida, jautā, ja ko nezina vai nesaprot, un, par laimi, neviens no kursiem prom nemūk, kas norāda uz to, ka viņus šīs jaunās iespējas ļoti interesē. Tādēļ man ir divtik liels gandarījums, ka šo ESF programmu izdevās izcīnīt, jo ārstiem šīs apmācības ir ļoti nozīmīgas. Līdz šim uz mūsu bibliotēku ar lūgumu palīdzēt un parādīt, kā šīs lietas darbojas praksē, nāca liels skaits cilvēku. Bijām spiesti rīkot individuālās nodarbības, taču šis tomēr ir cits līmenis, – par apmācību nozīmi runāja Iveta Prole.
Viņa norādīja, ka mediķu zināšanu līmenis par informācijas iegūšanas iespējām interneta vidē ir dažādā līmenī, tāpēc apmācību vadītājām ir jāpielāgojas katra kursu dalībnieka vajadzībām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.08.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto