Latvijas Biškopības biedrības (LBB) organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā pa Zviedrijas biškopības saimniecībām piedalījās arī divi mūsu biškopji – Jānis Puriņš, z/s "Jaunspieķi" saimnieks Cesvaines novadā, LBB Madonas nodaļas vadītājs, un Edgars Kramfts, Bērzaunes pagasta "Rutulu" saimnieks.
Foto no JĀŅA PURIŅA personiskā arhīva
Jānis Puriņš: – Tas bija pieredzes apmaiņas brauciens pa Zviedrijas dravām, ko organizēja Latvijas Biškopības biedrība. Mūsu maršruts veda ap 300 km rādiusā ap Stokholmu. Piecu dienu braucienā iepazināmies ar zviedru bišu dravu pieredzi. Bijām dažādās saimniecībās. Mums bija arī tulks, bet sarunājāmies angļu valodā, ja ko nepratām, trenētā acs visu interesanto pamanīja. Ievēroju, ka viņiem ir citādāki stropi, pamatā strādā ar daudzkorpusu stropiem. Zināšanu, tehnoloģiju līmeņa un teorētiskās sagatavotības ziņā zviedru biškopis nav mums priekšā, bet, kad ieejam viņa cehā, redzam, ka mehanizācijas līmenis ir krietni augstāks. Profesionālās lietas, varrozes apkarošana ir aktuāla visā pasaulē, un Zviedrijā ar slimību apkarošanu strādā nopietni. Mēs esam vienotā Ziemeļvalstu biškopju asociācijā, kur ir Skandināvijas, Baltijas valstis, Dānija, un informācijas barjeras nav nekādas.
Pamatatziņa bija tā, ka arī mēs ar tādu mehanizācijas līmeni, kādu redzējām pie Zviedrijas biškopjiem, strādātu produktīvāk, vieglāk. Pat saimniecībā, kur iegūst tikai pāris tonnu medus, mehanizācija ir tādā līmenī, kā mūsu labākajās saimniecībās. Iespējams, ka tas ir valsts pretimnākšanas rezultāts.
Mazāk smagumu celšanas, vairāk pacēlāju, medus sūkņu, visas iekārtas tehnoloģijas nodrošināšanai. Iekārtas, palīgierīces ir no nerūsējošā tērauda. Valstī ir krietni sakārtotāka medus centralizēta uzpirkšana un realizācija. Mums vairāk ir katrs par sevi – bitenieki cīnās individuāli, un veiksme ir atkarīga no katra uzņēmības. Arī Zviedrijā ir biškopības biedrība, ir reģionālās biedrības, līdzīgi kā pie mums. Medus veikalos maksā dārgāk nekā pie mums, bet biškopis, kas produkciju realizē un centralizēti nodod organizācijai, saņem apmēram to pašu, ko Latvijā. Tādu saimniecību, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar biškopību, viņiem tikpat kā nav. Parasti ir vēl arī kāds veikaliņš vai graudkopība, vai tūrisms.
Viņi medu šķiro, bet zviedriem ir populāri visneiedomājamākie medus maisījumi – ar šokolādi, ar laimu, ar viskiju, ar rumu, ar piparmētrām, medum jauc klāt dažādas ēteriskās eļļas. Mums PVD to neļauj darīt ierindas biškopim. Zviedrijā katrā mazā veikaliņā var kādu maisījumu nopirkt. Tas ir pieskaņots pircēju un tūristu vēlmēm – medus ar dažādām piegaršām, medus komplekti. Mazie privātie veikaliņi tur ir populāri, un medus ir gandrīz katrā.
Ja man prasa, kā garšoja zviedru medus, es saku, ka visa prece, ne tikai medus, Latvijā garšo labāk. Nekur nav tik labi, kā mājās, un arī mūsu medus ir garšīgāks.
Edgars Kramfts: – Paskatīties, kā strādā zviedru bitenieki, bija interesanti. Zviedrijas biškopības saimniecībās tomēr ir gājuši attīstībā un materiālajā nodrošinājumā uz priekšu un tikuši tālāk nekā mēs. Viņiem ir labas ražotnes, arī valsts sniedz atbalstu. Medus vākšana un sviešana ir mehanizēta, roku darba ir pavisam maz. Ražotnes ir ar tādu nodrošinājumu, lai medus ražošana būtu mehanizēta. Inventārs ir ļoti precīzs, dravošana notiek putuplasta stropos; protams, ir arī koka stropi, bet ļoti maz. Pat atvākošana notiek mehanizēti. Mazākie bitenieki nodod medu lielākiem biteniekiem, bet ne tā, kā Latvijā, kur katrs nodarbojas ar medus sviešanu savās mājās.
Medus Zviedrijā ir garšīgs. Viņi gatavo krēmveida medu, kad jaunam medum jauc klāt veco, miksē, pilda traukos. Medus iznāk želejveidīgs, necukurojas.
Biškopjus uzrunāja
IVETA ŠMUGĀ
Foto no JĀŅA PURIŅA personiskā arhīva